Federālā valdība plāno investīciju ofensīvu ar 35 miljardiem eiro!

Federālā valdība plāno investīciju ofensīvu ar 35 miljardiem eiro!

Federālā valdība kārtējam gadam plāno visaptverošu investīciju ofensīvu aptuveni 35 miljardu eiro apmērā, kas koncentrēsies uz tādām galvenajām jomām kā klimata aizsardzība, ātrs internets un skolu, dzelzceļu, slimnīcu un energotīklu modernizācija. Finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) paziņoja, ka 2025. gadā investīcijām kopumā būs pieejami aptuveni 110 miljardi eiro, kas atbilst aptuveni 47 procentu pieaugumam. Šis augstais investīciju līmenis būtu jāsaglabā ne tikai kārtējā gadā, bet arī turpmākajos gados.

Šo stratēģisko orientāciju lielā mērā ļāva panākt kopīgās vienošanās starp Savienību, SPD un zaļajiem pirms valdības maiņas. Šo līgumu centrālais punkts bija parādu bremžu atslābināšana un ar kredītu finansēta speciālā budžeta izveide 500 miljardu eiro apmērā, ko izmantot infrastruktūras atjaunošanai. Šis kapitāls tiks darīts pieejams pakāpeniski divpadsmit gadu laikā, un tas ir paredzēts, lai stimulētu privāto uzņēmumu investīciju aktivitāti.

Parādu bremzes un aizsardzības izdevumi

Ar 512 balsīm par un 206 pret, Bundestāgs pieņēma tālejošas izmaiņas pamatlikumā, kas kopš parādu bremžu ieviešanas 2009. gadā būtiski ietekmēja finanšu konstitūciju. Tas ietver īpašu miljardu vērtu fondu aizsardzībai un infrastruktūrai, kas veido 500 miljardus eiro. Arī Federālā padome ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprināja šīs izmaiņas.

Galvenais izmaiņu elements ir daļēja atbrīvošana no parāda bremzes aizsardzības izdevumiem, kas ietver arī drošības politikas izdevumus. Izdevumi, kas pārsniedz vienu procentu no nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP), ir atbrīvoti no parāda bremzes. Pašlaik tas atbilst aptuveni 43 miljardiem eiro, un aizsardzības budžets tiek lēsts aptuveni 52 miljardu eiro apmērā. No 2028. gada NATO izvirzītais divu procentu mērķis ir pilnībā finansēts no pamatbudžeta.

Zaļo kritika

Lai gan investīciju ofensīvas plāni tika uzņemti pozitīvi, no zaļo rindām ir bažas. Viņi apsūdz finanšu ministru Klingbeilu un kancleru Frīdrihu Mercu (CDU) par infrastruktūras fonda līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu pamatbudžetam. Pēc Zaļās partijas līdera vietnieka Andreasa Odreča teiktā, vēlēšanu solījumiem tiks izlietoti līdz 50 miljardiem eiro.

Taču FM šo kritiku uzskata par nepamatotu un uzsver, ka visas noslēgtās vienošanās tiks ievērotas. Daļa jaunizveidotā kapitāla tiks izmantota arī energoresursu cenu samazināšanai, lai gan to zaļzemnieki uzskata par problemātisku, jo tas var iedragāt vēlamo investīciju stratēģiju.

Investīcijas klimata un transformācijas fondā

Būtisks finanšu sakārtošanas aspekts ir Klimata un transformācijas fonds (KTF), kuram līdz 2029. gadam no jaunā infrastruktūras budžeta kopumā jāsaņem 50 miljardi eiro, tomēr pastāv bažas, ka tikai puse no šīs summas būs pieejama papildu investīcijām pašreizējā ekonomikas plāna iztrūkumu dēļ. Neskatoties uz to, Zaļie spēja pārvarēt dažus no saviem galvenajiem pārmetumiem, tostarp papildināmības kritērija ieviešanu un lielāku klimata aizsardzības apsvēršanu finanšu regulās.

Kopumā no speciālā fonda investīcijām federālajām zemēm ir pieejami 100 miljardi eiro. Lai regulētu valstu parādu rīcības brīvību, tika noteikts, ka tai jāpalielina līdz 0,35 procentiem no IKP. Arī savienība un VPD paziņojuši, ka 2025. gadā jāpabeidz tālāka parādu bremžu reforma. Ekspertu komisija izstrādās priekšlikumus parādu bremžu modernizēšanai.

Lai iegūtu vairāk informācijas, izlasiet pārskatus no Dienvidvācieši un Parlaments.