Federālā valdība uzsāk ārkārtas programmu: vai tuvojas pagrieziena punkts ekonomikā?
Rakstā uzsvērta Vācijas ekonomikas stagnācija un valdības jaunā ārkārtas programma investīciju un ekonomikas stimulēšanas veicināšanai. Eksperti apspriež nodokļu atvieglojumu efektivitāti un nepieciešamās reformas.
Federālā valdība uzsāk ārkārtas programmu: vai tuvojas pagrieziena punkts ekonomikā?
Vācijas ekonomika ir apstājusies trīs gadus. Lai stātos pretī stagnējošajai ekonomikai, jaunā federālā valdība lēmusi par ārkārtas programmu, kas primāri ir vērsta uz nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem un birokrātijas mazināšanu. Tas ziņo LAIKS. Jaunām amortizācijas iespējām vajadzētu arī atvieglot ieguldījumus iekārtās un rūpnīcās.
Šīs diskusijas ietvaros Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) prezidents Marsels Fračers izteica savu viedokli aktuālajā ekonomikas podkāstā. Viņš uzsver, ka noskaņojums Vācijas ekonomikā šobrīd ir sliktāks nekā pamata realitāte. Fračers apelē pie nepieciešamības pēc lielākas uzticības investīcijām un uzskata plānotos nodokļu samazinājumus par noderīgu pasākumu, taču ne kā vienīgo ekonomikas problēmu risinājumu.
Federālā budžeta kritika
Jaunā federālā budžeta detalizēta analīze liecina, ka tajā nav pienācīgi risinātas steidzami nepieciešamās izmaiņas. Skaļi DIW Nav skaidri redzamu samazinājumu klimatam kaitīgajās subsīdijās, kas izmaksā vairāk nekā 60 miljardus eiro gadā. Turklāt nav pasākumu, lai samazinātu citas nodokļu privilēģijas, kas varētu veicināt ekonomisko konkurenci.
Fračers savā podkāstā norādīja, ka uzņēmumu nodokļi pēdējo 50 gadu laikā nav tikuši būtiski samazināti, nekaitējot izaugsmei. Neskatoties uz to, viņš aicina būt fundamentāli gatavām pārmaiņām un sāpīgām reformām Vācijā. Tie ir nepieciešami, lai risinātu pašreizējās ekonomiskās situācijas izaicinājumus.
Finanšu politika un tās sekas
Federālās valdības ierobežojošā finanšu politika tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem ekonomikas atveseļošanās bremzēm, taču jaunajā budžetā tai nav pietiekami pievērsta uzmanība. Šīs politikas paredzamās sekas ir skaidras: mazāki pārdošanas apjomi uzņēmumiem, zemākas algas un ienākumi iedzīvotājiem. Eksperti kritizē, ka federālais budžets nav piemērots reāla ekonomikas pavērsiena ierosināšanai.
Podcast apraidi apsprieda arī sāpju mazināšanas lomu politiskajās diskusijās. Moderators Zacharias Zacharakis un eksperti Carla Neuhaus un Jens Tönnesmann uzsvēra, ka tikai godīga un padziļināta ekonomisko apstākļu izpēte var novest pie stabilizācijas ilgtermiņā.
Kopumā veidojas aina, ko raksturo gan izaicinājums, gan piesardzīga cerība. Joprojām ir apšaubāms, vai federālās valdības pasākumi var nodrošināt nepieciešamo stimulu visaptverošam ekonomikas pavērsienam.