Bundestāgs apstiprina 500 miljardus eiro klimata aizsardzībai un infrastruktūrai!

Bundestāgs apstiprina 500 miljardus eiro klimata aizsardzībai un infrastruktūrai!

2025. gada pavasarī Bundestāgs nolēma izveidot jaunu īpašu infrastruktūru un klimata neitralitātes fondu. Tādējādi federālā valdība reaģē uz pašreizējo investīciju atlikumu un nepieciešamību modernizēt infrastruktūru nākotnei. Pamats tam bija Pamatlikuma paplašināšana, iekļaujot tajā 143.h pantu, kas regulē šāda projekta konstitucionālos apstākļus, kā ziņo WWF. Speciālā fonda mērķis ir skaidri definēts: turpmāko divpadsmit gadu laikā kopumā paredzēts ieguldīt 500 miljardus eiro.

Šī summa ir sadalīta konkrēti: 100 miljardi eiro ir pieejami štatiem un pašvaldībām, vēl 100 miljardi nonāk Klimata un transformācijas fondā (KTF), bet atlikušie 300 miljardi eiro paredzēti papildu federālajām programmām un pasākumiem. Šeit galvenā uzmanība tiek pievērsta ne tikai klimata mērķu sasniegšanai, bet arī inovāciju veicināšanai un ekonomiskā spēka stiprināšanai.

Klimata un dabisko dzīves pamatu aizsardzība

Īpašā fonda galvenais aspekts ir klimata aizsardzības apsvērumi. Pamatlikuma 20.a pants aizsargā dabiskos dzīves pamatus, tostarp klimatu, kas uzliek federālajai valdībai pienākumu piešķirt attiecīgiem pasākumiem prioritāti. To uzsvēra arī Federālā Konstitucionālā tiesa, kas uzsvēra CO2 samazināšanas steidzamību. Attiecīgi Klimata aizsardzības likumā (KSG) ir noteikti emisiju ceļi ar prasību līdz 2026. gada 25. martam iesniegt klimata aizsardzības programmu.

Ar šiem līdzekļiem atbalstāmajai infrastruktūrai ir jābūt uz klimatu orientētai un sociāli taisnīgai. Ikgadējais 10 miljardu eiro piešķīrums KTF līdz 2035.gadam ir viens no plānotajiem pasākumiem strukturālā deficīta samazināšanai un ilgtspējīgu investīciju veicināšanai. Skaidrs ierobežojums ir tāds, ka investīcijas nedrīkst būt pretrunā ar klimata mērķiem; tas liedz iegūt novecojušas fosilās struktūras.

Konkrēti pasākumi un resursu izmantošana

Līdzekļu izlietojums vēl nav galīgi noteikts, jo turpinās CDU/CSU un SPD koalīcijas sarunas. Tomēr eksperti uzskata, ka finansējums ir ļoti nepieciešams dažādās jomās, īpaši transporta infrastruktūrā, veselības aprūpē un izglītībā. Deutsche Bahn no speciālā fonda tika reģistrēti 148 miljardi eiro, un kopējā investīciju prasība līdz 2034. gadam tiek lēsta 290 miljardu eiro apmērā, ziņo Teilors Vesings.

Būtiska plānoto pasākumu daļa cita starpā ietver energotaupīgu renovāciju, dzelzceļa tīkla veicināšanu un ūdensceļu un iekšējo ostu paplašināšanu. Investīcijām jābūt “papildu”, kas nozīmē, ka investīciju daļai federālajā budžetā ir jāpārsniedz 10% no kopējiem izdevumiem bez speciālā fonda.

Federālā padome jau ir apstiprinājusi parāda paketi speciālā fonda izveidei, kas nozīmē arī parāda bremzes ierobežojumu. Nākotnē daži izdevumi, piemēram, civilās un civilās aizsardzības, kā arī aizsardzības izdevumi, vairs netiks ieskaitīti parādu bremzē. Tas federālajām zemēm piedāvā iespēju infrastruktūras projektiem izmantot 100 miljardus eiro.

Lai turpinātu īstenot ambiciozos klimata mērķus, būtiska ir efektīva līdzekļu izlietojuma kontrole un izvērtēšana. Pasaules Dabas fonds lēš, ka ikgadējā investīciju nepieciešamība līdz 2030. gadam ir no 50 līdz 84 miljardiem eiro, kas uzsver nepieciešamību šīs investīcijas integrēt plānošanas procesā ne tikai saprātīgā, bet arī juridiski saistošā veidā.

Tāpēc valdība ir izstrādājusi visaptverošu plānu, lai pārvarētu tā laika izaicinājumus un vienlaikus sniegtu nozīmīgu ieguldījumu klimata aizsardzībā. Jāskatās, kā izskatīsies konkrētās ieviešanas detaļas un kādu kursu noteiks nākamā federālā valdība.

WWF ziņo par speciālā fonda fundamentālajiem aspektiem, savukārt Teilors Vesings sniedz detalizētu informāciju par izmantošanu un finanšu nosacījumiem.