Kiberriski 2025: konteksta trūkums palēnina steidzami nepieciešamos ieguldījumus!

Kiberriski 2025: konteksta trūkums palēnina steidzami nepieciešamos ieguldījumus!

Mūsdienu pasaulē, kurā pastāvīgi pieaug kiberriski, uzņēmumi arvien vairāk iegulda kiberdrošībā. 2025. gada 17. jūlijā nesen tika publicēta analīze netzpalaver Tomēr šīs investīcijas bieži vien kavē uzņēmējdarbības konteksta trūkums. Lai gan uzņēmumi ir atzinuši kibernovērošanas nozīmi, tiem bieži vien trūkst skaidra stratēģiskā ietvara, lai efektīvi izmantotu šos resursus.

Riska pārvaldībai ir izšķiroša nozīme kiberaizsardzībā. Neskatoties uz palielinātajiem finanšu resursiem, kas ieguldīti tehniskajos risinājumos, galvenais šķērslis joprojām ir izpratnes trūkums par konkrētajiem apdraudējumiem un to ietekmi uz organizāciju. Uzņēmumi riskē tērēt daudz naudas, faktiski neuzlabojot savu drošības stāvokli.

Datu aizsardzības izaicinājums

Papildus kiberdrošībai uzņēmumiem ir jāievēro arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) un Telekomunikāciju telekomunikāciju datu aizsardzības likuma (TTDSG) prasības. Tas jo īpaši attiecas uz apstrādi ar sīkfailiem, kas tiek izmantoti lietotāju atpazīšanai un personalizēta satura glabāšanai. Skaļi datu aizsardzības eksperti Ir dažādi sīkfailu veidi, kas tiek regulēti atšķirīgi.

Būtiski sīkfaili ir nepieciešami vietņu pamata funkcionalitātei, savukārt analīzes un izsekošanas sīkfaili apkopo informāciju par lietotāju uzvedību. Savukārt mārketinga sīkdatnes tiek izmantotas mērķtiecīgai reklāmai. Saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem uzņēmumiem ir jānodrošina, lai lietotāji aktīvi piekristu nebūtisku sīkfailu izmantošanai. Tas nozīmē, ka, lai iegūtu šo piekrišanu, ir nepieciešami sīkfailu baneri.

Pasākumi īstenošanai

Pareizs sīkfailu reklāmkarogu dizains ir ļoti svarīgs. Lietotājiem ir jānodrošina skaidra informācija par sīkdatņu mērķi un iespēja tās viegli noraidīt. Turklāt ir nepieciešamas pārskatāmas datu aizsardzības deklarācijas, kurās uzskaitītas visas izmantotās sīkdatnes ar to attiecīgajiem mērķiem, uzglabāšanas periodiem un deaktivizēšanas iespējām.

Uzņēmumiem, kas vēlas ieviest GDPR saderīgu izsekošanu, ieteicams izmantot piekrišanas pārvaldības platformu (CMP) un pakalpojumā Google Analytics ieviest datu aizsardzībai atbilstošas ​​tehnoloģijas, piemēram, IP anonimizāciju. Datu minimizēšana un regulāras datu aizsardzības pārbaudes ir arī svarīgas darbības, lai izpildītu juridiskās prasības un izvairītos no naudas sodiem sīkfailu piekrišanas trūkuma dēļ.

Secinājums

Pašreizējā situācija liecina, ka kiberdrošībā ir jāiegulda vairāk, taču tikai tad, ja tas tiek darīts atbilstošā biznesa kontekstā. Uzņēmumiem arī jāpārskata un jāpielāgo sava datu aizsardzības prakse, lai samazinātu juridiskos riskus. Vienlaicīga kiberrisku un datu aizsardzības saistību apsvēršana ir galvenais izaicinājums, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai gūtu panākumus ilgtermiņā.