DB biļešu cenas kāpj sprādzienā veidā: nodokļu nauda, ​​nevis sabrukušas trases?

DB biļešu cenas kāpj sprādzienā veidā: nodokļu nauda, ​​nevis sabrukušas trases?

Deutsche Bahn (DB) gadiem ilgi saskaras ar pieaugošu neapmierinātību savu pasažieru vidū. Šo neapmierinātību galvenokārt izraisa bieža dzelzceļa pārvadājumu kavēšanās un atcelšana. Ilgstoši pieņēmumi liecināja, ka problēmu cēlonis bija investīciju trūkums. Tomēr jauns Ifo institūta pētījums ir pretrunā ar šo plaši izplatīto viedokli un parāda, ka dzelzceļa tīkla stāvoklis ir labāks, nekā bieži tiek attēlots. Īpaši kritikas centrā ir biļešu cenu pieaugums.

Analīzes mērķis ir noskaidrot patieso biļešu cenu pieauguma iemeslu. Pēc pētījuma autoru domām, pēdējo gadu cenu kāpumi korelē ne tikai ar klasiskajiem izmaksu faktoriem. Laikā no 2011. līdz 2024. gadam valsts dotācijas DB pieauga par iespaidīgiem 300%. Salīdzinājumam, būvniecības apjoms šajā periodā pieauga tikai par 21%. Tas liecina par neatbilstību un rada jautājumus par šo līdzekļu izlietojumu. Patērētāju aizstāvji norāda, ka īpaši liels cenu pieaugums bija 2018. gadā, kad klimata aizsardzībai bija pieejams finansējums miljardu apmērā. DB nereti šos palielinājumus pamatoja ar Ukrainas krīzi, pieaugošajām enerģijas izmaksām un it kā kvalificētu darbinieku trūkumu.

Pārvaldības kļūme vai infrastruktūras problēmas?

Pētījums liecina, ka cenu pieaugumu nav izraisījuši vienkārši ārkārtēji apstākļi. Kā liecina DB iekšējie ziņojumi, dzelzceļa tīkla stāvoklis kopumā ir uzlabojies, kas liek apšaubīt apsūdzību par nolietotu tīklu. Viens no pētījuma autoriem Fēlikss Beršins uzsver, ka tikai 60 līdz 70 procentus cenu pieauguma var izskaidrot ar pandēmiju vai ģeopolitiskiem faktoriem. Tas rada aizdomas, ka DB grupas lobēšana izraisīja valsts finansējuma palielināšanu.

Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Federālā tiesa saskata DB grupas apzinātas stratēģijas pazīmes, lai radītu vairāk valdības ieguldījumu uz pasažieru rēķina un slēptu savu neefektivitāti. Tāpēc eksperti aicina mainīt DB vadību, lai nodrošinātu steidzami nepieciešamo renovācijas darbu un investīciju efektivitāti.

Aiciniet palielināt efektivitāti

Dzelzceļa nozare tiecas uz vērienīgām ikgadējām investīcijām 20 līdz 25 miljardu eiro apmērā, lai kompensētu nevēlamās norises. Tomēr pētījuma autors Beršins brīdina, ka šie papildu izdevumi varētu “izzust” būvniecības cenu pieauguma dēļ. Viņš iesaka esošajā tīklā vairāku gadu laikā investēt 8 līdz 10 miljardus eiro, lai ne tikai neitralizētu atjaunotos cenu sprādzienus, bet arī attīstītu visu DB potenciālu. Tomēr tiek atzīmēts, ka, neraugoties uz pieaugošajām subsīdijām, nav tiešas saistības starp infrastruktūru un arvien biežākām kavējumiem. Esošais infrastruktūras līmenis neizskatās noplicināts, taču Berščins tomēr aicina veikt būtiskus pasākumus un izmaiņas, lai atbilstu standartiem.