Vācijas uzņēmumi izaicina Trampu: Zaļā elektrība no ASV pieaug!

Vācijas uzņēmumi izaicina Trampu: Zaļā elektrība no ASV pieaug!

ASV kļūst par potenciāli lielāko tīro tehnoloģiju tirgu. Neskatoties uz politiskajiem izaicinājumiem, ko rada prezidenta Donalda Trampa administratīvie pasākumi, Vācijas uzņēmumi, piemēram, RWE, liek derības par iespējām atjaunojamās enerģijas nozarē Amerikas Savienotajās Valstīs. RWE plāno būvēt jūras vēja parkus ar kopējo jaudu trīs gigavatus, kas atbilst četru līdz sešu ogļu spēkstaciju jaudai. Nomas līgumi par ārzonas zonām, ko RWE ir iznomājusi Atlantijas okeāna un Klusā okeāna piekrastē, ir spēkā līdz 2060. gadiem, kas nodrošina ilgtermiņa ieguldījumus. Plānoto objektu būvniecības izmaksas varētu sasniegt desmit miljardus dolāru, taču bažas vairo politiskā neskaidrība.

Tramps jau savas pilnvaras sākumā bija aizliedzis vēja parku celtniecību ASV ūdeņos un parakstījis vairākus izpildrīkojumus par klimata politiku, kas tiek raksturots kā "amerikāņu enerģijas atraisīšana". Šo pasākumu rezultātā uz laiku tika apturētas atļaujas jauniem jūras vēja projektiem un valdības nomas līgumi, kas šobrīd ietekmē daudzus nozares projektus. Neskatoties uz to, uzņēmumi priecājas par vietējo politiķu, galvenokārt republikāņu, atbalstu, kas piedāvā stimulu ilgtspējīgām darbavietām.

Cīņa par atjaunojamo enerģiju

Atjaunojamās enerģijas attīstība ir daudzsološa, neskatoties uz Trampa administrācijas finansējuma atcelšanu un klimata noteikumu vājināšanu. Piemēram, Nordex plāno ražot naceles vēja turbīnām Aiovas štatā un no jauna atvērt esošo rūpnīcu, neskatoties uz neskaidrībām, kas saistītas ar finansējuma pārtraukšanu. ThyssenKrupp Nucera būvē rūpnīcu Hjūstonā, lai ražotu zaļo ūdeņradi. Daimler Truck strādā arī pie zemas emisijas alternatīvām parastajiem dīzeļdzinējiem.

Atbalsts no Inflācijas samazināšanas likuma (IRA) un Infrastruktūras ieguldījumu un nodarbinātības likuma (IIJA) veido pamatu daudziem projektiem. Tomēr Trampa rīkojums aizliedza veikt maksājumus saskaņā ar šiem likumiem, tādējādi apdraudot daudzu iniciatīvu finansiālo pamatu. Lai gan uzņēmumi šaubās par investīcijām, tomēr dažkārt izvirza augstākas prasības atļaujām un finansējumam, lai realizētu savus projektus.

Ekonomiskā un vides ietekme

Pastāv arī nopietnas bažas par Trampa administrācijas pašreizējās klimata politikas ietekmi uz vidi un ekonomiku. ASV ir otrā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja, un ziņojumā ir brīdināts, ka vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par trīs grādiem pēc Celsija varētu būtiski samazināt ekonomisko produkciju. Ekstrēmi laikapstākļi pēdējo desmit gadu laikā ir radījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 2 triljonu dolāru apmērā. Tādi eksperti kā Korijs Bredšovs pašreizējos kaitīgos klimata aizsardzības pasākumus uzskata par risku darbavietām un visai ekonomikai.

Nodarbinātība atjaunojamās enerģijas nozarē 2023. gadā pieauga vairāk nekā divas reizes ātrāk nekā kopējais ASV darba tirgus, uzsverot politikas atbalsta nozīmi nozarei. Trampa bieži ideoloģiski motivētā kritika par iepriekšējiem modeļiem parāda, cik vilcinās ASV joprojām ir visaptverošas enerģētikas pārejas īstenošana, neskatoties uz to, ka samazinās atjaunojamo tehnoloģiju izmaksas un stabils patēriņš.

Nozares dinamisko attīstību varētu apdraudēt nākotnes noteikumi, kas pēdējā laikā izceļ neskaidrības saistībā ar Vācijas uzņēmumu projektiem. Paliek jautājums, kā politiskā vide ietekmēs tīras elektroenerģijas nākotni ASV.

Vācu uzņēmumi izrāda apņēmību turpināt attīstīt atjaunojamās enerģijas tirgu Amerikas Savienotajās Valstīs — izaicinājums, kas tiek risināts strauji mainīgajā politiskajā vidē.

Plašāku informāciju par politikas pasākumiem lasiet Fokuss un DW.