Vācija aiz muguras: ES ziņojums atklāj izglītības krīzi!

Vācija aiz muguras: ES ziņojums atklāj izglītības krīzi!

Pašreizējais ES ziņojums par investīcijām izglītībā ir radījis bažas izglītības pētniecē Nina Kolleck. Kolleks uzstāj uz steidzamu izglītības ofensīvu pēc tam, kad analīze atklāja, ka Vācijas valsts izdevumi 9,2% apmērā atpaliek no ES vidējā līmeņa 9,6%. Ziņojumā arī norādīts, ka Vācija izglītībā iegulda tikai 4,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt vidējā vērtība Eiropas Savienībā ir 4,7 procenti. 27 ES valstu reitingā Vācija ieņem tikai 23. vietu.

Tādas valstis kā Igaunija un Zviedrija lielāko daļu savu izdevumu atvēl izglītībai, savukārt Grieķija un Itālija izceļ aizmuguri. Kolleks stagnējošajā izglītības sektorā vaino politiskās tālredzības trūkumu, jo politiskie līderi bieži vien apsver tikai īstermiņa risinājumus. Tomēr, pēc viņas teiktā, izglītības nozare prasa ilgtermiņa investīcijas, lai uzlabotu gan izglītības kvalitāti, gan pieejamību.

Strukturālie izaicinājumi Vācijā

Kolleks kā nozīmīgu problēmu izceļ Vācijas izglītības ainavas federālo struktūru. Pēc viņu domām, centralizācija vai papildu kompetenču piešķiršana federālajai valdībai varētu radīt pozitīvas pārmaiņas. Viņa norāda, ka aptuveni 70 procenti no izglītības izdevumiem ES valstīs ir paredzēti skolām. Vācijai steidzami jāuzlabo pirmsskolas izglītība un augstākā izglītība.

Vēl viens kritisks punkts analīzē ir tas, ka vairāk nekā 50 procenti no izglītības izdevumiem Vācijā tiek novirzīti personāla izmaksām. Salīdzinājumam: Zviedrijā ir viszemākā personāla izmaksu daļa – 43 procenti, bet izglītībā iegulda 14,5 procentus no visiem valsts izdevumiem. Šie ieguldījumi ir ļoti svarīgi, jo izglītība tiek uzskatīta par konkurētspējas un inovācijas virzītājspēku.

OECD pētījums un uzsvars uz profesionālo apmācību

Papildus ES ziņojuma konstatējumiem OECD sniedz visaptverošus datus par valsts un privātajiem izglītības izdevumiem, kā arī par profesionālo izglītību un apmācību savā ikgadējā pētījumā “Izglītība īsumā”. Šogad šī pētījuma uzmanības centrā bija profesionālā apmācība, kas tiek uzskatīta par ekonomikas izaugsmes atslēgu. 2023. gada 12. septembrī Nicola Brandt, OECD Berlīnes centra vadītāja, iepazīstināja ar pētījuma Vācijas perspektīvu.

Digitālajā preses konferencē piedalījās arī Federālās Izglītības un pētniecības ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Jenss Brandenburgs un Izglītības un kultūras ministru konferences (KMK) vadītājs Torstens Kūne. Diskusijā par rezultātiem tika uzsvērta nepieciešamība veicināt profesionālo apmācību pieejamību, lai labāk sagatavotu jauniešus darba tirgus prasībām.

Šie divi ziņojumi ilustrē steidzamo vajadzību pēc darbības Vācijas izglītības sistēmā. Kolleck un citi eksperti aicina palielināt ilgtermiņa ieguldījumus, lai ilgtspējīgi uzlabotu izglītības ainavu un novērstu pieaugošo izglītības plaisu. Lai gan piekļuvei skolas un universitātes izglītībai ir svarīga loma, arodapmācība tiek uzskatīta par ļoti svarīgu Vācijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības nodrošināšanā.

ESAO pētījuma pilnie rezultāti ir atrodami OECD iLibrary pieejams. Izaicinājumi Vācijas izglītības sistēmā prasa tūlītēju uzmanību un atbalstu, lai izveidotu spēcīgu un informētu sabiedrību.

Lai iegūtu plašāku informāciju par ES ziņojumu par ieguldījumiem izglītībā, lūdzu, izlasiet analīzi vietnē taz.de.