Vācija palielina aizsardzības izdevumus līdz rekordlīmenim: 215,5 miljardi eiro!

Vācija palielina aizsardzības izdevumus līdz rekordlīmenim: 215,5 miljardi eiro!

Uz pieaugošā drošības politikas spiediena fona NATO samitā 2025.gada 26.jūnijā tika nolemts, ka dalībvalstīm līdz 2025.gadam aizsardzības izdevumiem jātērē pieci procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šo līdzekļu sadalījums paredz, ka 3,5 procenti tiks novirzīti “cietajai” aizsardzībai un 1,5 procenti – ar aizsardzību saistītiem izdevumiem. Šis solis ir jāsaprot kā atbilde uz pieaugošajiem militārajiem izaicinājumiem, un tas ir fundamentāls aizsardzības politikas pārkārtojums, īpaši Vācijā.

Vācija šobrīd aizsardzībai tērē 2,12 procentus no IKP, kas atbilst aptuveni 91 miljardam eiro. Vācija ar aptuveni 4,31 triljonu eiro IKP ir trešā lielākā ekonomika pasaulē pēc Ķīnas un ASV. Ja jaunās prasības tiks ieviestas, valsts izdevumi aizsardzībai pieaugtu vairāk nekā divas reizes līdz iespaidīgiem 215,5 miljardiem eiro. Lai sasniegtu šos mērķus, Vācija līdz 2029.gadam plāno aizsardzībai tērēt vismaz 3,5 procentus no IKP, kas atbilstu aptuveni 150,85 miljardiem eiro.

Budžeta plānošana un izdevumu sadale

Kā daļa no kopējā 2025. gada budžeta, kas kopumā ir 503 miljardi eiro, lielākā daļa joprojām ir paredzēta darba un sociālajām lietām. Šajā jomā 2024. gadā ieplūdīs 175,7 miljardi eiro, bet pašreizējā projektā - 190,3 miljardi eiro. Taču šīs aizsardzības politikas prasības būtiski ietekmē valsts finanses, jo aizsardzības izdevumi pārsniegtu budžeta pozīcijas sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpei (64 miljardi eiro) un investīcijām (115,7 miljardi eiro).

Turklāt 2027. gadā beigsies pēdējos gados izveidotais īpašais aizsardzības fonds, no kura 100 miljardi eiro gandrīz pilnībā izlietoti liela mēroga aprīkojuma iegādei. Tas liek federālajam budžetam stingrāk noenkurot aizsardzības izdevumus parastajā budžetā, kas varētu radīt turpmākus izaicinājumus.

NATO aizsardzības izdevumi starptautiskā kontekstā

Plašākā kontekstā visas NATO valstis 2024. gadā plāno tērēt aizsardzībai aptuveni 2,71 procentu no sava IKP, kas kopā veido aptuveni 1,5 triljonus dolāru. Eiropas sabiedrotie un Kanāda šim mērķim tērēs aptuveni 507 miljardus dolāru jeb 2,02 procentus no sava IKP. Tas iezīmē izdevumu pieaugumu par 10,9 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un pieaugums ir īpaši nozīmīgs Eiropas partneriem – 17,9 procenti.

NATO pašreizējos aizsardzības izdevumus lielā mērā ietekmējusi jaunu dalībvalstu uzņemšana, kā arī ģeopolitiskā spriedze, īpaši saistībā ar Ukrainas konfliktu. Tendence palielināt aizsardzības izdevumus nav nekas jauns, jo alianse jau kopš 2014. gada cenšas īstenot aizsardzības mērķi divus procentus no IKP. Pati Vācija, veicot dažādas aprēķinu korekcijas, 2024. gadā turpināja ziņot par aizsardzības izdevumiem 2,12 procentu apmērā no IKP.

Diskusijas par aizsardzības budžetiem Vācijā saasinājušas arī politiskās reakcijas uz ASV izvirzītajām prasībām – īpaši no prezidenta Trampa ēras, kurš bieži kritizēja NATO partnerus par nepietiekamām investīcijām aizsardzībā. Lai gan daži politiķi atzinīgi vērtē lielākas iemaksas, Čehijas valdības vadītājs, piemēram, ir gatavs apspriest aizsardzības izdevumus līdz 3 procentiem no IKP, uzsverot atšķirības alianses iekšienē.