Vācijas ekonomika: izaugsmes prognoze samazinās līdz zemajam 0,4%!

Vācijas ekonomika: izaugsmes prognoze samazinās līdz zemajam 0,4%!

OECD jaunākajā izaugsmes prognozē, kas publicēta 2025. gada 3. jūnijā, Vācija joprojām ir viena no lēnāk augošajām rūpnieciski attīstītajām valstīm. Saskaņā ar jaunajiem datiem sagaidāms, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā pieaugs tikai par 0,4 procentiem, kas ir krasas korekcijas salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas martā prognozēja 3,1 procentu 2023. gadam un 3,0 procentus 2024. gadam. Šī attīstība nostāda Vāciju kopā ar Meksiku trešajā vietā starp Eiropas ekonomikām, un tikai Austrijai un Norvēģijai ir jāsamierinās ar vēl sliktākām vērtībām. Šis apstāklis ​​rada nopietnus jautājumus par ekonomikas stabilitāti un nākotnes perspektīvām.

Taču pozitīvs signāls ir straujā valdības veidošana un gaidāmās valsts investīcijas aizsardzībā un infrastruktūrā. Šie pasākumi varētu palīdzēt stabilizēt investoru un patērētāju uzticību. Pēc OECD ekspertu domām, tas liecina, ka ir mazinājusies politiskā nenoteiktība, kas varētu atbalstīt ekonomisko klimatu.

Perspektīva nākamajiem gadiem

Prognoze 2026. gadam paredz nelielu IKP pieaugumu par 1,2 procentiem, kas arī ir korekcija no iepriekšējiem 1,1 procentiem. Tomēr nenoteiktība joprojām ir augsta, jo īpaši augstās tirdzniecības spriedzes dēļ, kas palēnina ieguldījumus uz eksportu orientētos uzņēmumos. ASV prezidents Tramps ir paziņojis par augstiem tarifiem kopš 2023. gada janvāra, kas rada papildu spriedzi tirdzniecības attiecībām.

OECD būtiski koriģējusi izaugsmes prognozes Vācijas ekonomikai kopumā. Īpaši satraucoša ir prognoze 2025. gadam, kad paredzams, ka IKP pieaugs tikai par 0,4 procentiem, kas ir gandrīz uz pusi mazāks nekā sākotnējais 0,7 procentu aprēķins decembrī. Īpaši smagi tiks skarta arī Meksika, un prognozētais IKP kritums 2025. gadā būs -1,3 procenti.

Valsts investīcijas un reformu nepieciešamība

2026.gadam Vācijas ekonomikas izaugsmes prognoze pazemināta no 1,2 uz 1,1 procentu. Eksperti uzskata, ka investīcijas sabiedriskajos projektos, piemēram, otrdien Bundestāgā apspriestā finanšu pakete aizsardzībai un infrastruktūrai, varētu būtiski ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Tomēr šo pasākumu īstenošana varētu aizņemt laiku un kārtējā gadā radīt tikai nelielus rezultātus.

Eksperti uzsver, ka Vācija var atļauties finanšu paketi, jo parāda attiecība ir zemāka nekā daudzās citās OECD valstīs. Tomēr ir nepieciešamas strukturālas reformas, lai radītu iespēju atmaksāt parādus un stabilizētu ekonomikas plānošanu. Ifo institūts 2025. gadam prognozē tikai minimālu izaugsmi 0,2 procentu apmērā. Turklāt Federālā Ekonomikas ministrija saskata augstu iekšpolitisko un ārpolitisko nenoteiktību, kas vēl vairāk noslogo ekonomisko situāciju.

Plašākā kontekstā OECD globālās izaugsmes prognoze 2025. gadam tika samazināta līdz 3,1 procentam, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš prognozēts. Šīs lejupvērstās pārskatīšanas iemesli ir augstāki tirdzniecības šķēršļi G20 valstu ekonomikās un palielināta ģeopolitiskā nenoteiktība. ASV ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,2 procentu apmērā 2025. gadā, savukārt 2026. gadā tā samazināsies līdz 1,6 procentiem.

Pašreizējā situācija Vācijai ir nopietns izaicinājums, kas aptver gan politisko, gan ekonomisko dimensiju. Nākamajiem pasākumiem un reformām būs izšķiroša nozīme, lai pārvarētu stagnācijas izaugsmes tendenci un ilgtspējīgi stabilizētu ekonomiku.

Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet rakstus no BR un ikdienas ziņas.