Digitālā suverenitāte: atvērtajam pirmkodam vajadzētu glābt Vācijas administrāciju!

Digitālā suverenitāte: atvērtajam pirmkodam vajadzētu glābt Vācijas administrāciju!

Digitālā suverenitāte kļūst arvien svarīgāka Vācijas digitālajā politikā. Tas tiek uzskatīts par centrālo principu valsts darbības nodrošināšanai un darbojas kā ekonomikas lokācijas faktors. Galvenais aspekts ir samazināt atkarību no atsevišķiem programmatūras nodrošinātājiem, kam būtu jāveicina digitālā neatkarība. Koalīcijas līgums starp CDU/CSU un SPD apliecina digitālās politikas fokusu uz suverenitāti un inovācijām. Neskatoties uz daudzajiem centieniem, Vācija 2024. gada e-pārvaldes kritērijā ieņem tikai 23. vietu no 27 ES dalībvalstīm. Skaļi informatik-aktuell.de Līdz pat 300 no 595 tiešsaistes piekļuves likumā paredzētajiem valdības pakalpojumiem dažādās federālajās zemēs jau ir pieejami digitāli.

Digitalizācijas izaicinājumi ir sarežģīti: tie svārstās no federālisma grūtībām līdz sadrumstalotai IT ainavai līdz juridiskiem šķēršļiem un finansēšanas problēmām. Šajā sakarā Bundestāgs lēmis par īpašu infrastruktūras fondu 500 miljardu eiro vērtībā, ko varēs izmantot arī digitalizācijas uzdevumiem. Šos ieguldījumus ieteicams ieguldīt ilgtspējīgos digitālos projektos, kas veicina digitālās suverenitātes stiprināšanu.

Atvērtā pirmkoda programmatūras reklamēšana

Īpaši būtisks pasākums digitālās suverenitātes stiprināšanai Vācijā ir atvērtā pirmkoda programmatūras plašāka izmantošana. Tas nodrošina lielāku brīvību un neatkarību salīdzinājumā ar patentētām licencēm, kā arī nodrošina pārredzamību un pielāgojamību. Ieteikumos atvērtā koda veicināšanai pārvaldē cita starpā ietilpst atklātā pirmkoda prioritātes piešķiršana iepirkuma procedūrās un obligātā atklātā pirmkoda daļas ieviešana publiskajos iepirkumos. Šie priekšlikumi ietver arī iespēju piemērot PVN atlaidi pakalpojumiem, kas saistīti ar atvērtā pirmkoda risinājumiem, un atvērtā pirmkoda projektu biroja izveidi, lai stiprinātu pārvaldību šajā jomā. Digitālās politikas ekspertīzes, politiskās gribas un īstenošanai nepieciešamās drosmes nepieciešamība ir neapstrīdama egovernment.de nosaka.

Lai veicinātu atvērtā pirmkoda programmatūras izplatību administrācijā, Open Source Business Alliance (OSB Alliance) ir formulējusi 38 prasības politiķiem. Mērķis ir izveidot atklātā pirmkoda programmatūru kā standartu valsts pārvaldē. Šīs prasības ir iedalītas piecās kategorijās:

• Open Source Software als Standard: Umstellung der Verwaltungs-IT auf Open Source bis zum Ende bestehender Verträge mit proprietären Anbietern, Verabschiedung einer Open-Source-Strategie auf Bundesebene sowie die Ernennung eines Open-Source-Beauftragten.
• Strategische Beschaffung: Digitale Souveränität als Vergabekriterium und 20% der Bundesausgaben für Software und Cloud-Services sollen bis 2025 für Open Source Software verwendet werden.
• Open-Source-Cloud-Lösungen: Entwicklung einer Open-Source-Cloud für Behörden und Festlegung von Mindestanforderungen für Cloud-Dienste.
• Zentrum für digitale Souveränität (ZenDiS): Stärkung des ZenDiS als Open Source Program Office.
• Evaluation und Metriken: Entwicklung von Messmethoden zur Evaluierung des Einsatzes von Open Source Software.

OSB alianses izpilddirektors Pīters Gantens ir kritizējis nepietiekamo atvērtā koda apsvēršanu 2025. gada federālajā budžetā un aicina veikt mērķtiecīgus ieguldījumus atvērtās programmatūras tehnoloģijās.

Viņš arī saskata nepieciešamību fundamentāli pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūru un iesaka noteikt tās ieviešanas termiņu līdz 2035. gadam, lai pašvaldībām un iestādēm piedāvātu plānošanas drošību. Tas varētu ne tikai vēl vairāk stiprināt Vācijas digitālo neatkarību, bet arī veicināt IT ekonomiku kopumā.