Enerģētikas pāreja 2025. gadā: jaunuzņēmumi — zaļo inovāciju virzītājspēks!

Enerģētikas pāreja 2025. gadā: jaunuzņēmumi — zaļo inovāciju virzītājspēks!

Jaunuzņēmumu loma atjaunojamo energoresursu jomā kļūst arvien svarīgāka enerģētikas pārejas posmā Vācijā. Saskaņā ar ziņojumu Econews Iespaidīgi 1,2 miljardi eiro riska kapitāla ieplūda enerģētikas jaunuzņēmumos 2024. gadā, padarot tos par galveno virzītājspēku tehnoloģiju jomās. Šie ieguldījumi ir būtiski, lai izstrādātu novatoriskus risinājumus, kas ir gan ilgtspējīgi, gan par pieņemamu cenu.

Fraunhofer FFB un Minsteres Universitātes pētījumā tika analizēti veiksmes faktori un šķēršļi jaunuzņēmumiem enerģētikas nozarē. Pētnieki pārbaudīja vairāk nekā 2600 zinātnisku publikāciju un izveidoja pārskatu par 142 atbilstošiem dokumentiem. Tika identificēti trīs galvenie jaunuzņēmumu veidi: uz tehnoloģijām orientēti, uz sabiedrību balstīti un lauku jaundibinājumi. Šī daudzveidība parāda plašo pieeju klāstu, kas var veicināt enerģijas pāreju.

Inovācijas un izaicinājumi

Tehnoloģiju jaunizveidotie uzņēmumi īpaši aktīvi izstrādā novatoriskus enerģijas risinājumus, tostarp akumulatoru pārstrādi un ar mākslīgo intelektu darbināmu tīkla vadību. Kopienas iniciatīvas veicina pāreju uz vietējo enerģētiku, savukārt lauku jaunuzņēmumi cenšas uzlabot piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu strukturāli vājos reģionos. Neskatoties uz šīm daudzsološajām pieejām, jauni nozares uzņēmumi saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem ienākšanai tirgū un sarežģītām struktūrām.

Tehniskās un darbības problēmas enerģētikas nozarē ir īpaši augstas, kas rada lielus šķēršļus daudziem jaunizveidotiem uzņēmumiem. Bieži mainīgā regulējuma ainava vēl vairāk sarežģī piekļuvi tirgum. Tāpēc politiskais atbalsts un stabils tiesiskais regulējums ir būtisks, lai palielinātu šo uzņēmumu veiksmes iespējas. Stratēģiskās partnerības un uzņēmējdarbības modeļu pielāgošana vietējiem apstākļiem arī ir galvenie pasākumi jaunuzņēmumu potenciāla izmantošanai.

Ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā

Atjaunojamo energoresursu nozīmi Vācijā atspoguļo arī pašreizējā statistika. 2024. gadā siltumenerģijas galapatēriņš no atjaunojamiem energoresursiem bija aptuveni 197 TWh, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā apkurei un dzesēšanai bija 18,1 procents. Neliels kritums bija arī transporta sektorā, kura īpatsvars ir 7,2 procenti, taču nozare turpina dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā.

Izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, 2024. gadā varētu izvairīties no aptuveni 256 miljoniem tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Jo īpaši elektroenerģijas nozarē tika ietaupīti 205 miljoni tonnu CO₂ ekvivalentu. Šādi panākumi uzsver nepieciešamību pēc investīcijām un inovācijām atjaunojamo energoresursu jomā, kas 2024. gadā sasniedza 32,0 miljardus eiro. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar 38,1 miljardu eiro 2023. gadā. Tomēr nodarbinātība šajā nozarē pieaug līdz vairāk nekā 406 000 cilvēku, kas ir pieaugums par gandrīz 7 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ir augstākais līmenis1 kopš 20.

Rezumējot, var teikt, ka jaunuzņēmumu novatoriskais spēks atjaunojamo energoresursu jomā būs izšķirošs ilgtspējīgas energoapgādes attīstībai Vācijā nākotnē. Tādi Federālā Ekonomikas ministrija uzsver, ka ir nepieciešams diferencēts skatījums uz dažādām tehnoloģijām un nozarēm, lai efektīvi sasniegtu klimata mērķus.