Nepieciešamas milzīgas investīcijas infrastruktūrā: kur paliks nauda līdz 2050. gadam?

Nepieciešamas milzīgas investīcijas infrastruktūrā: kur paliks nauda līdz 2050. gadam?

Visaptverošā analīzē Aberdīnas investīcijas uzsver satraucošās prasības pēc globālajiem ieguldījumiem infrastruktūrā. Attiecīgi tiem līdz 2050. gadam ir jāpalielinās līdz 64 triljoniem ASV dolāru, kas atbilst ikgadējiem izdevumiem aptuveni 1,7% apmērā no pasaules IKP. Šāds pieaugums ir nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošās pasaules iedzīvotāju vajadzības un klimata pārmaiņu un urbanizācijas radītās problēmas.

Analīze, kurā aplūkotas infrastruktūras vajadzības 47 valstīs, liecina, ka jaunie tirgi veido aptuveni 43 triljonus USD no nepieciešamajiem ieguldījumiem, savukārt attīstītajām valstīm ir jānodrošina aptuveni USD 21 triljons. Lielākais atsevišķais postenis ir investīcijas globālajos ceļu tīklos, kas jāpaplašina par septiņiem miljoniem kilometru un tiek lēsts, ka izmaksas ir 28 triljoni USD.

Izaicinājumi investoriem

Ņemot vērā augsto valsts parādu, pieaugošās procentu likmes un augstākus aizsardzības izdevumus, valdību rīcības iespējas kļūst arvien ierobežotākas. Tas padara privātos investorus neaizstājamu, lai novērstu esošo finansējuma deficītu. Saskaņā ar Aberdeen Investments datiem, energoapgādes nozare, kurai līdz gadsimta vidum nepieciešama elektroenerģijas ražošanas jaudas dubultošana no 8000 GW līdz vairāk nekā 21000 GW, kļūs par otru lielāko investīciju jomu. Ķīnas daļa no šīm investīcijām tiek lēsta 12 triljonu dolāru apmērā, kas veido gandrīz piekto daļu no pasaules kopējiem izdevumiem infrastruktūrai.

Tomēr galvenais izaicinājums joprojām ir pāreja uz atjaunojamo enerģiju, kas prasa papildu investīcijas infrastruktūrā, lai aizstātu siltuma jaudu. Kristofers Segals, Aberdīnas galvenais analītiķis, uzsver biržā kotēto infrastruktūras uzņēmumu nozīmīgo lomu, jo tie tiek uzskatīti par galvenajiem spēlētājiem investīciju plaisas mazināšanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka šajā analīzē nav ņemta vērā sociālā infrastruktūra, piemēram, izglītība, veselība un valsts mājokļi.

Pārrobežu infrastruktūra Eiropā

Vēl viens globālo infrastruktūru investīciju aspekts attiecas uz Eiropas vidi Federālā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija uzsvēra. Eiropai ir nepieciešama moderna infrastruktūra, kas ir ļoti svarīga zaļai un digitālai pārveidei. Pārrobežu infrastruktūras paplašināšana var ne tikai veicināt izaugsmi, bet arī palielināt nodarbinātību ekonomiski mazāk attīstītos reģionos. Zinātniskie pētījumi liecina, ka reģionālajai attīstībai būtiska ir cieša saikne ar transporta tīkliem un digitālajām infrastruktūrām.

Tomēr izaicinājumi šādu projektu īstenošanai ir ievērojami. Atšķirības noteikumos un zemā privāto investoru līdzdalība apgrūtina pārrobežu infrastruktūras attīstību. Lai pārvarētu šos šķēršļus, ir vajadzīgi pasākumi, lai stiprinātu ieguldījumus, tostarp samazinātu regulējošos šķēršļus un paātrinātu projektu plānošanu un apstiprināšanu. Uzmanības centrā ir tādas jomas kā enerģētikas infrastruktūra, tās stiprināšana, lai palielinātu piegādes drošību un veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Rezumējot, globālās un Eiropas investīcijas infrastruktūrā saskaras ar lielām problēmām, taču piedāvā arī iespējas. Lai apmierinātu pieaugošās prasības, būtiska ir kooperatīva pieeja, kurā galvenā loma jāuzņemas gan privātajiem, gan publiskajiem dalībniekiem.