ES nāk klajā ar lielu atjaunojamās enerģijas paketi: šādi mēs gūstam labumu!

ES nāk klajā ar lielu atjaunojamās enerģijas paketi: šādi mēs gūstam labumu!

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka tā izveidos visaptverošu Eiropas tīklu paketi, kas tiks uzsākta 2023. gada ceturtajā ceturksnī. Šī pakete ir vērsta uz steidzami nepieciešamo enerģijas uzglabāšanas jaudas paplašināšanu ES, lai palielinātu ieguldījumus atjaunojamo energoresursu elektrifikācijā. Skaļi Žurnāls PV Tas ir būtisks solis ceļā uz mērķi līdz 2030. gadam par 55 procentiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES pašlaik ir tikai viens procents no šī vērienīgā mērķa.

Dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) pārskatīšanas ietvaros ir publicēts likumdošanas plāns, lai racionalizētu un vienkāršotu ES tiesību aktus. Tas tiks panākts, jo īpaši atjauninot vides tiesību aktus, lai saīsinātu apstiprināšanas laiku. ES mērķis ir veicināt pārrobežu elektroenerģijas tīklus un turpināt integrēt enerģijas tirgus.

Progress un izaicinājumi

12 ES dalībvalstis jau ir sasniegušas mērķi par 42,5 procentiem atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas sadalījumā, savukārt ES vidējais rādītājs ir 41 procents. Laikā no 2022. līdz 2024. gadam tika uzstādīti aptuveni 205 gigavati atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas. Saskaņā ar aplēsēm, Eiropas elektroenerģijas patērētāji no 2021. līdz 2023. gadam varēja ietaupīt aptuveni 100 miljardus eiro no no jauna uzstādītajām fotoelektriskajām un vēja turbīnām. Neskatoties uz šo progresu, tīkla elastības turpmāka paplašināšana ir būtiska.

Lai sasniegtu plānotos klimata mērķus, dalībvalstis aicina veikt pasākumus enerģijas tirgu stabilizācijai. ES Komisija uzsvērusi, ka investīcijas elektrotīkla infrastruktūrā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu rentablu pāreju uz enerģiju. Proti, līdz 2040. gadam tiek lēsts, ka sadales tīklos būs nepieciešami ieguldījumi 730 miljardu eiro apmērā un pārvades tīklos – 477 miljardi eiro.

Globālā rīcība klimata jomā

Šo notikumu kontekstā nedrīkst aizmirst globālo perspektīvu. Mercator Research Institute on Global Commons and Climate Change (MCC) norāda uz cilvēces ierobežoto oglekļa budžetu, lai ierobežotu temperatūras pieaugumu līdz 1,5 vai 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Skaļi horizonts Paredzams, ka līdz šim solītie klimata aizsardzības pasākumi izraisīs globālās temperatūras paaugstināšanos par 2,7 grādiem pēc Celsija, ja tie tiks īstenoti.

1,5 grādu robeža pēc Celsija ir galvenais Parīzes klimata nolīguma moments, lai izvairītos no kritisko krituma punktu pārsniegšanas klimata sistēmā. Zinātnieki ir vienisprātis, ka tikai temperatūras paaugstināšanās zem 1,5 grādiem pēc Celsija ir liela varbūtība novērst šo krituma punktu pārsniegšanu.

Situācija parāda, cik ļoti svarīga ir atjaunojamo energoresursu, kā arī saistītās infrastruktūras turpmāka paplašināšana un integrācija, lai sasniegtu klimata mērķus. Nākamie mēneši parādīs, cik lielā mērā ES un tās dalībvalstis īstenos nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu pāreju.