Fahimi aicina veikt radikālas pārmaiņas: šādi Vācija vēlas glābt ekonomiku!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 16. maijā DGB vadītājs Jasmins Fahimi aicina investēt sociālajās jomās un kritizē Trampa ekonomisko politiku.

Fahimi aicina veikt radikālas pārmaiņas: šādi Vācija vēlas glābt ekonomiku!

2025. gada 16. maijā kanclers Frīdrihs Mercs solīja atdzīvināt stagnējošo Vācijas ekonomiku, kas jau trīs gadus ir bez izaugsmes. Hansa Bēklera fonda IMK forumā Vācijas Arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Jasmina Fahimi aicina stiprināt ne tikai uzņēmumus, bet arī sociālās jomas, lai stātos pretī pašreizējās ekonomiskās situācijas izaicinājumiem. fr.de ziņo, ka Fahimi arī asi kritizē Donalda Trampa ekonomikas politiku, jo tā vājina globālās ekonomikas perspektīvas un veicina politisko un ekonomisko atkarību.

Fahimi iestājas par Vācijas ekonomikas politikas pārkārtošanu, lai izmantotu pašas Vācijas un Eiropas stiprās puses. Tas aicina veikt ieguldījumus tādās būtiskās jomās kā energoapgāde, digitalizācija, veselības aprūpe, izglītība un sociālie mājokļi. Īpaši aktuāls jautājums ir pieprasījums pēc neierobežota infrastruktūras speciālā fonda elektrotīkla paplašināšanai, kura izmaksas, pēc IMK datiem, tiek lēstas ap 650 miljardiem eiro. Darba kārtībā ir arī valsts naudas stingrāka piesaiste koplīguma maksājumiem, savukārt Fahimi kritizē CSU par tās pretrunīgajiem paziņojumiem par taupības pasākumiem.

Reakcijas uz Trampa ekonomisko politiku

Fahimi kritika tiek likta kontekstā ar globālajām ekonomikas norisēm, kuras veido Donalda Trampa politika. 2025. gada aprīlī inflācija eirozonā samazinājās līdz 2,2 procentiem, kas daļēji tiek interpretēts kā Trampa ekonomisko lēmumu pozitīva ietekme. Tramps vājina dolāru, kas stiprina eiro un nospiež importa cenas precēm no ASV. Tajā pašā laikā augstie importa tarifi ASV bremzē pasaules ekonomiku un bremzē inflāciju. sueddeutsche.de uzsver, ka tas varētu likt Eiropas uzņēmumiem mazāk eksportēt uz ASV, tādējādi samazinot pārdošanas apjomu un apdraudot darbavietas.

Šajā kontekstā Eiropas Centrālā banka (ECB) septīto reizi kopš pagājušās vasaras samazinājusi bāzes procentu likmes, lai stabilizētu ekonomiku. Pašreizējā noguldījumu likme tagad ir 2,25 procenti, savukārt pamatlikme 2024. gada jūnijā bija 4,0 procenti. Turpretim ASV ekonomika pirmajā ceturksnī piedzīvoja sarukumu par 0,3 procentiem un martā inflāciju par 2,4 procentiem.

Šis ekonomiskais spiediens ietekmē arī ASV politiku. Tramps plāno iecelt jaunu Federālo rezervju sistēmas prezidentu 2026. gadā. Lai gan viņš sagaida procentu likmju samazināšanu no pašreizējā FED priekšsēdētāja Džeroma Pauela, nekas neliecina, ka Tramps vēlētos viņu pirms termiņa atcelt. Šī situācija parāda, cik cieši savijas politika un bizness un kādi izaicinājumi nākamajos gados sagaida gan Vācijas, gan Eiropas ekonomiku.