Finanšu stresa tests: 100 miljardi Brēmenei, Saksijai un BW — risks vai iespēja?

Finanšu stresa tests: 100 miljardi Brēmenei, Saksijai un BW — risks vai iespēja?

Saistībā ar jaunieviestajiem noteikumiem federālajām zemēm pavasarī tika pieņemts grozījums Pamatlikumā, kas ļauj atkārtoti ņemt regulāros kredītus. Tas notiek uz fona, ka valstis kopumā var saņemt 100 miljardus eiro no speciālā infrastruktūras un klimata neitralitātes fonda. Tomēr atšķirībā no federālās valdības štatiem nav jāievēro nekādas prasības attiecībā uz līdzekļu papildināmību. Tas izraisa diskusijas starp ekspertiem, piemēram, Sebastjanu Dullienu no IMK, kurš kritizē tiesību trūkumu uz piešķirtajiem papildu līdzekļiem.

Pastāv bažas, ka bez skaidriem noteikumiem paredzētos līdzekļus varētu izmantot esošo struktūru stabilizēšanai, nevis nepieciešamajām investīcijām. Īpaši skarta Brēmene, jo tā tiek uzskatīta par finansiāli vājāko federālo zemi un cīnās ar vislielāko parādu līmeni. Turpmāk Brēmenei būs atļauts ik gadu jaunos aizdevumos ņemt 140 miljonus eiro, papildus 400 miljonus eiro restrukturizācijas atbalstam. Neskatoties uz šiem vienkāršojumiem, prasības attiecībā uz šo jauno līdzekļu izmantošanu ir stingrākas.

Izaicinājumi federālajās zemēs

Saksija, kas jau sen ir pazīstama ar pozitīvu budžeta tēlu, saskaras ar tādām problēmām kā skolotāju trūkums un noplicināta infrastruktūra. Premjerministra Mihaela Krečmera laikā vairāk naudas tiek ieguldīts izglītībā un drošībā, taču taupības spiediens turpina slogot valsti. Pastāv risks, ka 100 miljardi eiro no speciālā fonda neizmantos finansējumu jaunām investīcijām, bet gan tiks izmantoti jūsu pašu izdevumu aizvietošanai.

Savukārt Bādenei-Virtembergai ir augsta nodokļu kapacitāte, taču tā saskaras ar pieaugošu personāla un investīciju slogu. Sagaidāmās procentu likmju izmaiņas līdz 2029. gadam varētu divkāršot finansiālo slogu, un tāpēc tas ir vēl viens izaicinājums. IMK aprēķini liecina, ka īpašā fonda 500 miljardi eiro var segt tikai aptuveni trīs ceturtdaļas no faktiskajām investīciju vajadzībām.

Līdzekļu izmantošanas iespējas un riski

Federālās valdības 100 miljardi eiro var būt gan iespēja, gan risks trim federālajām zemēm: iespēju veikt steidzami nepieciešamos ieguldījumus kompensē risks, ka līdzekļi netiks izmantoti mērķtiecīgi. Dažādās problēmas, ar kurām saskaras valstis — no Brēmenes akūtās renovācijas nepieciešamības līdz Saksijas strukturālajām problēmām līdz Bādenes-Virtembergas finansiālajam spiedienam — parāda, cik steidzami ir nepieciešams mērķtiecīgi izmantot līdzekļus.

Pamatlikums ļauj izveidot īpašus fondus konkrētiem mērķiem, kas nav iekļauti federālajā budžetā un tāpēc nav pakļauti parāda bremzei. Saskaņā ar Federālās kontroles biroja datiem, pašlaik ir 29 īpašie fondi, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 869 miljardi eiro. Pazīstamākie īpašie fondi ir Koronas ekonomikas stabilitātes fonds un Klimata un transformācijas fonds, kas no 2024. līdz 2027. gadam klimatam draudzīgiem pasākumiem būs pieejami kopumā 211,8 miljardu eiro apmērā. Šos fondus, cita starpā, finansē no Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības un CO2 cenu veidošanas ieņēmumiem.

Diskusija par 100 miljardu eiro izlietojumu no speciālā fonda valstīm joprojām ir saspringta un noteikti arī turpmāk ieņems centrālo lomu politiskajās debatēs. Jāskatās, kā atsevišķas federālās zemes izmantos jaunās iespējas un kādu ilgtermiņa ietekmi tas atstās uz to ekonomisko situāciju.