Francija aprites ekonomikā un otrreizējā pārstrādē iegulda 20 miljardus eiro!
Francija iegulda 20 miljardus eiro aprites ekonomikā un zaļajās tehnoloģijās, lai līdz 2030. gadam palielinātu resursu efektivitāti.
Francija aprites ekonomikā un otrreizējā pārstrādē iegulda 20 miljardus eiro!
Prezidents Emanuels Makrons samitā “Izvēlies Franciju” 2025. gada 19. maijā Versaļā paziņoja par jaunām investīcijām 20 miljardu eiro vērtībā. Šīs saistības ir daļa no visaptverošas kopējās paketes 37 miljardu eiro apmērā, kas ietver jaunus un jau apņemtos projektus. Vairāk nekā puse no šiem projektiem ir vērsta uz aprites ekonomiku, resursu efektivitāti un dekarbonizāciju. Francija joprojām ir vadošais industriālo investīciju galamērķis Eiropā, kā liecina jaunākie EY dati par 2024./2025.
Galvenais projekts šajā investīciju ofensīvā ir molekulārās pārstrādes rūpnīcas celtniecība Normandijā, kas tiks finansēta ar līdz pat 1 miljardu ASV dolāru. Paredzams, ka šī iekārta katru gadu pārstrādās vairāk nekā 110 000 tonnu grūti pārstrādājamu poliestera atkritumu. Ir plānota iespējamā paplašināšana, kas varētu palielināt jaudu līdz vairāk nekā 200 000 tonnu. Izmantojot novatoriskus procesus, vecā plastmasa tiks atkārtoti izmantota no 2027. gada, samazinot CO2 emisijas par aptuveni 80 procentiem salīdzinājumā ar jauniem materiāliem.
Normatīvie pamatnosacījumi
Šīs iniciatīvas ir saistītas ar 2020. gada Likumu par atkritumiem (AGEC), kura mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu un veicināt otrreizējo pārstrādi, nosakot stingras prasības. No 2025. gada jaunas materiālu plūsmas, piemēram, tekstilizstrādājumi, mēbeles, rotaļlietas, būvmateriāli, izsmēķi un kompleksais iepakojums būs jāšķiro atsevišķi. Nepārdotās nepārtikas preces vairs nedrīkst iznīcināt, bet tās ir jāizmanto atkārtoti vai jāpārstrādā.
Turklāt likumā ir iekļauti paplašināti izsekojamības pienākumi, jo īpaši attiecībā uz tekstilizstrādājumiem. Tagad ražotājiem ir pienākums sniegt detalizētu informāciju par izcelsmi, bīstamajām vielām un pārstrādāto saturu. Šos pasākumus atbalsta digitālās platformas, piemēram, TrackDéchets, kuru mērķis ir apkarot nelikumīgu izgāšanu un garantēt izsekojamību.
Inovatīvas pieejas resursu izmantošanā
Vairāki uzņēmumi Francijā arī virza ilgtspējīgu tehnoloģiju attīstību. Otrreizējās pārstrādes uzņēmums plāno būvēt 250 miljonus eiro vērtu rūpnīcu Grand Estā, lai ķīmiski pārveidotu vecos apģērbus augstas kvalitātes šķiedrās, ko izmanto modes un automobiļu rūpniecībā. Šim nolūkam Prologis būvē četrus energoefektīvus datu centrus lielākajā Parīzes apgabalā, kas pārvadīs siltumenerģiju vietējos centralizētās siltumapgādes tīklos.
Vēl viens ievērojams projekts ir Less Common Metals retzemju reģenerācijas rūpnīca, kas tiks iegūta no izmestiem elektrisko transportlīdzekļu magnētiem. Tajā pašā laikā uzņēmums Tekever Francijas dienvidrietumos vēlas ražot dronus, kas izgatavoti no pārstrādāta oglekļa šķiedras materiāla. Šis novatoriskais spēks ir daļa no iniciatīvas Select Paris, kurā ietilpst vairāk nekā 300 jaunuzņēmumu, kas strādā pie koplietošanas platformām, sekundāriem akumulatoriem vai rūpnieciskās simbiozes.
Ar šiem pasākumiem Francija vēlas ne tikai virzīt uz priekšu savus vides politikas mērķus, bet arī līdz 2030. gadam dubultot vietēji atkārtoti izmantoto un atkārtoti izmantoto resursu īpatsvaru. Apvienojot tehnoloģiskās investīcijas un stingras normatīvās prasības, valsts sūta svarīgu signālu aprites ekonomikas nākotnei.