Fuests brīdina: koalīcijai draud sabrukums parādu slazdu dēļ!

Fuests brīdina: koalīcijai draud sabrukums parādu slazdu dēļ!

Šobrīd Berlīnē tiek strādāts pie jaunā budžeta, savukārt Minhenes Ifo institūta prezidents Klemenss Fuests pauž satraucošas bažas par federālās valdības plāniem. Fuests kritizē finanšu plānošanu 2025.-2029.gadam kā “ļoti problemātisku” un brīdina par iespējamiem draudiem koalīcijai, ja valdība paļausies uz paplašinātu parādu rīcības brīvību, neveicot nepieciešamās strukturālās reformas. Viņš pieprasa uzsākt reformas, lai reāli sasniegtu vēlamos izdevumu samazinājumus. Savā analīzē viņš uzsver, ka valdība ignorē iespējamās problēmas ar jauno valsts parādu, kas bija paredzēts infrastruktūrai un aizsardzībai, bet tagad varētu tikt izmantots citiem projektiem.

Opozīcija uz riskiem bija norādījusi jau pirms parādu paketes pieņemšanas. Pastāv bažas, ka valdība varētu lauzt parāda solījumu un tā vietā, lai koncentrētos uz nepieciešamajām reformām, turpinās koncentrēties uz investīcijām, kas tiek finansētas no parāda. Fuests norāda, ka kapitāla izdevumi tiek samazināti no pamatbudžeta un aizstāti ar jauniem parādiem, kas ir paredzēti tikai īstermiņa risinājumam un ilgtermiņā var radīt kaitējumu.

Prasības pēc strukturālajām reformām

Vēl viena Futest galvenā rūpe ir pensiju apdrošināšanas modernizācija. Viņš brīdina, ka bez atbilstošām reformām subsīdijas no federālā budžeta turpinās pieaugt. "Nav redzamu politisku pasākumu plānoto izdevumu samazinājuma īstenošanai," viņš kritizē. Šo skepsi pamato bažas, ka lielie militārie izdevumi ierobežo valdības finansiālās darbības iespējas. Tas varētu ievērojami ierobežot ieguldījumu iespējas infrastruktūrā un izglītībā.

Fuests norāda arī uz federālās valdības procentu izdevumu pieaugumu, kas līdz 2029. gadam varētu pieaugt no aptuveni 30 miljardiem eiro līdz vairāk nekā 60 miljardiem eiro. Šī attīstība varētu negatīvi ietekmēt kopējo budžeta situāciju. Problēmu viņš saskata arī to 100 miljardu eiro risināšanā, kuriem pašvaldībām būtu jāieplūst no speciāla fonda. Kritiķi pieprasa, lai šī nauda būtu jāizmanto tikai papildu investīcijām un nepazūd valstu un pašvaldību kopbudžetos, kas nozīmētu iecerētā efekta zušanu.

No parāda finansēts speciālais fonds

CDU/CSU un SPD ir izveidojuši no parāda finansētu speciālo infrastruktūru un klimata aizsardzības fondu, kura kopējais apjoms ir 500 miljardi eiro un kuru jau ir apstiprinājis Bundestāgs un Bundesrāts. Ir izveidotas arī likuma prasības, lai valstis un pašvaldības varētu nodot savas daļas speciālajā infrastruktūras fondā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā un vai šī nauda patiešām tiks izmantota mērķtiecīgām investīcijām.

Klemensa Fuesta brīdinājuma vārdi ir skaidrs signāls politiķiem, ka ir nepieciešama fundamentāla budžeta stratēģijas pārskatīšana, lai risinātu Vācijas ekonomiskās problēmas, neapdraudot koalīcijas stabilitāti. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu, vai federālā valdība patiešām var veikt nepieciešamās reformas.