Kopā nākotnei: finansējums klimata pielāgošanai Orskolcā!

Kopā nākotnei: finansējums klimata pielāgošanai Orskolcā!

104. Vides ministru konference (UMK) notika Orskolcā 2025. gada 16. maijā. Pasākums bija veltīts tādām svarīgām tēmām kā finansējums klimata pielāgošanās pasākumiem, obligātā dabas katastrofu apdrošināšana un krīzēm droša ūdens piegāde. Diskusiju laikā dalībnieki vienojās veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai pielāgotos mainītajiem klimatiskajiem apstākļiem. Šogad priekšsēdētāju pārņēma Zāras Vides ministrija.

Zāras vides ministre Petra Berga (SPD) uzsvēra, ka ir steidzami nepieciešams kopīgi finansēt klimata pielāgošanās un dabas aizsardzības pasākumus. Štati pieprasīja papildu resursus no federālās valdības, īpaši svarīgu uzskatot nebirokrātisku piekļuvi šiem līdzekļiem. Iespējamie federālās valdības finansēšanas modeļi tika prezentēti jau iepriekšējā UMK. Konkrēts priekšlikums paredzēja jauna kopienas uzdevuma kā dabas aizsardzības un klimata pielāgošanās finansēšanas instrumenta izveidi, kas varētu veicināt šādu projektu finansēšanu un īstenošanu.

Finanšu izaicinājumi un risinājumi

Finansiālie ierobežojumi bieži vien ir šķērslis pielāgošanās pasākumiem vietējā līmenī, jo īpaši mazākās pašvaldībās. [Federālā vides aģentūra] norāda, ka ir būtiskas zināšanas par pieejamo pielāgošanās finansējumu un finansējumu no starptautiskajiem, ES, valsts un vietējiem avotiem. Tas ļauj pašvaldībām precizēt atbilstību finanšu ietvara nosacījumiem un labāk izvērtēt resursu prasības.

Adaptācijas pasākumu integrācijas iespējas pilsētplānošanā ir svarīgas ne tikai resursu prasību samazināšanai, bet arī veicina apmaiņu un sadarbību ar citām pašvaldībām. Kopīgie finansējuma pieteikumi ar kaimiņu pašvaldībām varētu ietaupīt cilvēkresursus un uzlabot pieteikumu kvalitāti. Būtisku potenciālu klimata pielāgošanās projektu finansēšanai un īstenošanai piedāvā arī sadarbība ar augstskolām un uzņēmumiem.

Finansējuma avoti un stratēģijas

Lai noteiktu adaptācijas pasākumu finansēšanas avotus, ir svarīgas dažādas pieejas:

• Eigene Haushaltsmittel einplanen, etwa durch einen speziellen Haushaltstitel „Klimaanpassung“.
• Fördermittel der EU, des Bundes und der Länder nutzen.
• EU LIFE-Programm für Kofinanzierung von Projekten.
• EU-Forschungsprogramm Horizon Europe für spezifische Klimaanpassungsprojekte.
• Bundesumweltministerium fördert Anpassungskonzepte und innovative Modellprojekte.
• Kredite von Banken und Finanzinstituten als Finanzierungsoption in Betracht ziehen.
• Den Privatsektor als wichtigen Akteur einbeziehen, zum Beispiel durch Investitionen in Anpassungsmaßnahmen.
• Alternatives Finanzierungsmodell wie Crowdfunding durch Bürgerbeteiligung anwenden.

Lai palielinātu izredzes gūt panākumus, piesakoties finansējumam, būtiski ir izmantot kolēģu specializētās zināšanas un veicināt informētību par esošajām finansējuma iespējām federālā un valsts līmenī. Cilvēkresursu un zināšanu veidošana ir arī galvenais aspekts, lai efektīvi risinātu izaicinājumu, kas saistīts ar pielāgošanos klimatam.

Kopumā UMK rezultāti liecina, ka ir steidzami jānodrošina finanšu resursi klimata pielāgošanās pasākumiem. Tas ir vienīgais veids, kā efektīvi izstrādāt nepieciešamo pielāgošanās procesu mainītajiem klimatiskajiem apstākļiem, lai saglabātu ilgtspējīgu un drošu krīzi.