Lielbritānija plāno aizsardzības ofensīvu: Starmer sola darbu!

Lielbritānija plāno aizsardzības ofensīvu: Starmer sola darbu!

2025. gada 3. jūnijā Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers iepazīstināja ar Lielbritānijas aizsardzības stratēģiju nākamajiem desmit gadiem. Stratēģijas mērķis ir stiprināt gatavību aizsardzībai un veicināt ekonomikas izaugsmi un darba tirgu, veicot apjomīgus ieguldījumus ieročos. Šī prezentācija notika BAE kuģu būvētavā Glāzgovā, kur tika prezentēti izcilie aizsardzības modernizācijas plāni.

Plānotie pasākumi ietver munīcijas rūpnīcu, zemūdeņu un karakuģu celtniecību, kā arī personāla skaita palielināšanu bruņotajos spēkos, īpaši armijā. Turklāt paredzēts izveidot jaunus civilās aizsardzības spēkus, bet modernizēt kodolieročus. Stārmers plāno vairāk koncentrēties uz Apvienotās Karalistes aizsardzības gatavību NATO ietvaros un attālināties no savu priekšgājēju, īpaši Borisa Džonsona, globālās pieejas.

Investīcijas aizsardzības nozarē

Bruņoto spēku modernizācija tiek plaši atbalstīta Lielbritānijā. Karaliskajā flotē šobrīd ir 14 lieli karakuģi, 6 iznīcinātāji un 8 fregates. Tomēr trūkst desanta kuģu ar amfībiju. Lai līdz 2030. gadam ilgtspējīgi uzlabotu aizsardzības spējas, valdība plāno palielināt iznīcinātāju un fregašu skaitu līdz 25 un uzbūvēt 12 Astute klases zemūdenes.

Investīcijas jaunā munīcijā sasniedz aptuveni 7 miljardus eiro, un ceturtā daļa no šīs summas tiek ieguldīta strukturāli vājās vietās. Turklāt gandrīz 18 miljardi eiro ir paredzēti kodolieroču modernizācijai, stratēģiskās kodolraķetes izvietojot uz četrām Vanguard klases zemūdenēm. Tomēr premjerministrs Stārmers ir noraidījis lūgumu paplašināt kodolieročus līdz mazākiem kaujas lādiņiem.

Ekonomiskie izaicinājumi

Lai gan Lielbritānijai ir plaši bruņojuma plāni, valsts saskaras ar finansiālām un strukturālām problēmām. Lielbritānijas armijai steidzami nepieciešama modernizācija, un aizsardzības izdevumus līdz 2027. gadam paredzēts palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai līdz 2030. gadam sasniegtu NATO noteikto 3% mērķi. Papildu izmaksas aizsardzības izdevumiem tiek lēstas vismaz 16 miljardu eiro apmērā gadā.

Pamatlīgums ar mazākiem uzņēmumiem, piemēram, mašīnbūves uzņēmumu GW Martin Īstlī, kas ražo komponentus aizsardzības nozarei, ir daļa no stratēģijas. Uzņēmuma izpilddirektors Stjuarts Jaldens runāja ar Starmeru par mazo uzņēmumu lomu aizsardzības nozarē ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Taču vienlaikus tiek kritizēta, ka starptautiskā palīdzība attīstībai tiek nopietni samazināta, kas rada politisku spriedzi un demisiju.

Rezumējot, Apvienotās Karalistes aizsardzības stratēģija parāda skaidru virzienu, kas koncentrējas gan uz valsts drošību, izmantojot modernizāciju, gan pārbruņošanos un ekonomisko izaugsmi. Eksperti gan brīdina, ka Lielbritānijai ir jākļūst neatkarīgākai no ASV militārā aprīkojuma un stratēģisko lēmumu ziņā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu aizsardzības spēju. Valdības apstiprināšanu ilgstoši varētu ietekmēt, pārejot sociālās sistēmas līdzekļu izlietojumu uz aizsardzības izdevumiem.

Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet fr.de un tagesschau.de.