Zaļie brīdina: pastāv risks, ka īpašie līdzekļi tiks ļaunprātīgi izmantoti!

Zaļie brīdina: pastāv risks, ka īpašie līdzekļi tiks ļaunprātīgi izmantoti!

Diskusijas par jaunizveidoto speciālo fondu Vācijā uzņem apgriezienus. Uz nesen pieņemto pamatlikuma grozījumu fona parādu bremzes atslābināšanai zaļzemnieki pauž bažas, ka speciālā fonda līdzekļus nevarēs izlietot, kā plānots. Tas jo īpaši attiecas uz investīcijām, kas sākotnēji bija paredzētas klimata aizsardzības un ekonomikas pārveidošanas veicināšanai. Pirms Meln-sarkanās koalīcijas nākšanas pie varas zaļajiem bija galvenā loma šī īpašā fonda izveidē.

Zaļās partijas līdere Katrīna Drēge brīdina par iespējamu valdības vārda pārkāpumu, kam var būt nopietnas sekas ekonomikai, infrastruktūrai un klimata aizsardzībai. Satraukumu iemesls ir Finanšu valsts sekretāra Stīfena Meiera apkārtraksts, kurā ministrijām tiek lūgts samazināt budžetu pasākumiem, kas tiek finansēti no speciālā fonda. Finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) pārmetumus noraida un uzsver, ka investīcijām ir jānodrošina 10% no budžeta.

Īpašā fonda priekšvēsture

Speciālā fonda kopējais apjoms ir 500 miljardi eiro, no kuriem 100 miljardi eiro ieplūdīs Klimata un transformācijas fondā (KTF). Šis fonds sākotnēji tika dibināts kā “Enerģētikas un klimata fonds” 2011. gadā un pārdēvēts 2022. gadā, lai atbalstītu Vācijas klimatneitrālo pārveidi. Ar jaunajiem noteikumiem un Vācijas mēroga fokusu uz klimata aizsardzību KTF ir gatavs veicināt nozīmīgas investīcijas klimatam draudzīgā ekonomikas pārveidē.

Ekonomikas plāns 2025.gadam paredz KTF ieņēmumus un izdevumus kopumā 25,47 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumus rada CO2 cenu noteikšana un emisijas sertifikātu izsoles. Ienākumu avoti ir šādi:

• CO2-Bepreisung: 15,41 Milliarden Euro
• Versteigerung von Emissionszertifikaten: 6,74 Milliarden Euro

Plānotie izdevumi 2025. gadam ietver:

• Gebäude: 14,36 Milliarden Euro (z.B. für klimafreundliche Heizungen)
• Mobilitätswende: 1,58 Milliarden Euro (z.B. für E-Ladesäulen)
• Industriestrom: 3,3 Milliarden Euro (für stromintensive Unternehmen)

Kritika un izaicinājumi

Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem, ir kritiskas balsis. Ekonomisti uzsver, ka ar paredzētajiem 100 miljardiem eiro nepietiek, lai novērstu finansējuma robu. Christoph Bals no Germanwatch pieprasīja, lai vismaz 10% no KTF izdevumiem tiktu novirzīti starptautiskajam klimata finansējumam. Valsts sektoram ik gadu jāiegulda par 37 līdz 52 miljardiem eiro vairāk, lai līdz 2045. gadam izpildītu klimata neitralitātes prasības.

Atbalstot speciālo fondu pēc intensīvām sarunām, zaļzemniekiem jācīnās arī ar bailēm, ka nauda varētu tikt ļaunprātīgi izmantota “klientu dāvanām”. Turklāt pašvaldībām jāiesniedz siltumenerģijas plāni, lai atbrīvotu mājsaimniecības no fosilās dabasgāzes, kas prasa papildu pasākumus. Aplēses par klimata neitralitātes izmaksām līdz 2045. gadam ir no 2,32 līdz 2,62 triljoniem eiro, un valdības daļa ir aptuveni 800 miljardi eiro.

Šo neskaidrību apstākļos 50% aptaujāto uzskata 500 miljardu eiro īpašo fondu par pareizo izvēli, taču arī uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzekļu izlietojuma pārredzamību un apņemšanos.

Kopumā situācija joprojām ir saspringta, un diskusijai par līdzekļu pareizu izlietojumu arī turpmāk būs svarīga loma politiskajā dienaskārtībā.

Papildinformāciju skatiet Rail.de un ZDF.de.