Zaļie apsūdz Klingbeilu dotā vārda pārkāpšanā – strīds par finansējumu saasinās!

Zaļie apsūdz Klingbeilu dotā vārda pārkāpšanā – strīds par finansējumu saasinās!

Zaļie 2025. gada 23. maijā izteica asu kritiku finanšu ministra Larsa Klingbeila (SPD) un kanclera Frīdriha Merca (CDU) budžeta plāniem. Partijas līderis Fēlikss Banašaks apsūdz valdības koalīciju sava vārda laušanā un budžeta viltībās. Viņš brīdina, ka plānotie samazinājumi Klimata un transformācijas fondam (KTF) var apdraudēt ekonomisko pamatu.

Banašaks uzsver, ka Zaļo akcepts no aizdevuma finansēta 500 miljardu eiro speciālā budžeta izveidei infrastruktūrai un klimata aizsardzībai bija atkarīgs no nosacījuma, ka šie līdzekļi tiks ieguldīti papildus parastajam federālajam budžetam. Šīs garantijas tagad šķiet apšaubāmas, satricinot zaļo uzticību koalīcijai.

Budžeta plānu kritika

Zaļo bažas nav nepamatotas. Pastāv bažas, ka infrastruktūras un klimata aizsardzības speciālā fonda nauda varētu tikt izmantota ļaunprātīgi. Banašaks aicina valdību būt uzticamai un drosmei investēt, lai nodrošinātu Vācijas konkurētspēju. Saskaņā ar līgumiem 400 miljardi eiro jāieplūst infrastruktūrai un 100 miljardi eiro klimatam draudzīgai pārveidei.

Finanšu ministrija gan kritiku uzskata par nepamatotu. Tas liecina par plānoto desmit miljardu eiro piešķīrumu gadā no speciālā fonda KTF laika posmā no 2025. līdz 2034. gadam. Tomēr eksperti saskata problēmas dažu tēriņu programmu novirzīšanā no federālā budžeta uz KTF, kas sedz tikai nelielu daļu no nepieciešamā finansējuma.

Sīkāka informācija par īpašo fondu

Šo debašu kontekstā Federālā padome jau ir apstiprinājusi parādu paketi, kas ietver grozījumus Pamatlikumā (GG). Šī korekcija ierobežo parāda bremzi, lai atsevišķi izdevumi, tostarp aizsardzība, civilā un civilā aizsardzība, kā arī izlūkdienesti, vairs nebūtu jāņem vērā no 1% no iekšzemes kopprodukta. Tā ietvaros tiks izveidots jauns speciāls infrastruktūras un klimata neitralitātes fonds 500 miljardu eiro vērtībā.

No šiem 500 miljardiem eiro 100 miljardi eiro ieplūdīs klimata un transformācijas fondā, bet vēl 100 miljardi eiro būs pieejami federālajām zemēm. Taču, lai ieviestu izmaiņas, nepieciešams Bundestāga izveidošanas likums. Arī plānotajām investīcijām ir jābūt “papildus” parastajai budžeta vadībai, t.i., investīciju daļai federālajā budžetā bez īpašiem līdzekļiem jāpārsniedz 10% no kopējiem izdevumiem.

Konkrēts līdzekļu izlietojums vēl nav noteikts. Šajā kontekstā tiek uzraudzītas koalīcijas sarunas starp CDU/CSU un SPD. Infrastruktūra, kas ir piemērota finansējuma saņemšanai, aptver dažādas jomas, tostarp civilo un civilo aizsardzību, transporta infrastruktūru, slimnīcu investīcijas, enerģētikas infrastruktūru, izglītības un zinātnes infrastruktūru un digitalizāciju.

Pieteikumus finansējuma vajadzībām no īpašā fonda cita starpā nāk no Deutsche Bahn, kas dzelzceļa infrastruktūrai ir pieteicies 148 miljardu eiro apmērā. Veselības aprūpes sistēmā no speciālā fonda varētu daļēji finansēt arī vēlamo slimnīcu reformu. Investīcijas plānotas arī skolu digitalizācijā, kā arī skolu ēku un bērnudārzu celtniecībā un renovācijā. Arī privātajiem uzņēmumiem ir iespēja piedalīties šajā īpašajā fondā, izmantojot valsts līgumus un finansēšanas programmas.

Tomēr konkrētais līdzekļu izlietojuma plāns joprojām ir atkarīgs no nākamās federālās valdības un attiecīgajām parlamenta grupām. Jāskatās, vai valdība spēs izpildīt gan zaļo, gan pilsoņu izvirzītās prasības un cerības.

Plašāku informāciju par zaļo kritiku un pašreizējiem budžeta plāniem sk Digital Daily un īpašā fonda analīzi Teilors Vesings.