Tirdzniecības attiecības starp Krieviju un Ķīnu: uzticības samazināšanās

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ķīnas investīcijas Krievijā samazinās sankciju risku dēļ. Tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm stagnē.

Tirdzniecības attiecības starp Krieviju un Ķīnu: uzticības samazināšanās

Ķīna joprojām ir Krievijas galvenais tirdzniecības partneris, taču abu valstu ekonomiskā tuvināšanās liecina par stagnāciju. Saskaņā ar Russia Capital ziņojumu Ķīnas investori ir strauji samazinājuši savu darbību Krievijā. Šī attīstība ir īpaši ievērojama, ņemot vērā pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ar to saistītās sankcijas, kas Krievijai tika noteiktas pēc Ukrainas kara. Šīs sankcijas ir padarījušas Krievijas ekonomiku arvien atkarīgāku no Ķīnas, tāpēc vairāk nekā trešdaļa no Krievijas kopējās ārējās tirdzniecības tagad tiek veikta ar Ķīnu.

Tirdzniecības kritums ir ievērojams. Laika posmā no 2025. gada janvāra līdz aprīlim tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm samazinājās par 7,5% līdz 71 miljardam dolāru. 2024. gadā divpusējā tirdzniecība sasniedza rekordaugstu līmeni – gandrīz 245 miljardus dolāru, Ķīnai eksportējot preces uz Krieviju aptuveni 115,5 miljardu dolāru vērtībā, un importam no Krievijas saglabājoties gandrīz nemainīgam 129,3 miljardu dolāru apmērā. Kā ziņoja Telepolis, šis kritums ir saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp pieaugošo Ķīnas investoru skepticismu pret Krievijas tirgu.

Izaicinājumi Ķīnas investīcijām

Aleksandrs Gabujevs no Kārnegi centra Berlīnē min vairākus iemeslus Ķīnas investīciju samazinājumam. Galvenā problēma ir Krievijas sliktā reputācija, ko saasina investīciju aizsardzības trūkums un neskaidrais normatīvais regulējums. Tāpat eksperti pauž bažas par Ķīnas uzņēmumiem pieejamās informācijas līmeni par Krievijas tirgu un tā potenciālu. Pēdējais nozīmīgais Ķīnas ieguldījums, kas pārsniedza 100 miljonus ASV dolāru, bija 2021. gadā, kad Sinopec Krievijā ieguldīja 360 miljonus ASV dolāru.

Nevēlēšanās ir saprotama, ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās norises. Rietumvalstis un ASV Finanšu ministrija brīdina par biznesa attiecību ar Krieviju sekām, īpaši enerģētikas sektorā. Dženeta Jellena jau izteikusi draudus Ķīnas uzņēmumiem, kas atbalsta Krieviju Ukrainas konfliktā.

Ieskats tirdzniecības tirgū

Neskatoties uz izaicinājumiem un bažām par turpmākajām Rietumu sankcijām, pieprasījums pēc Ķīnas precēm Krievijā joprojām ir spēcīgs. Īpašs pieaugums vērojams elektronikas un transporta līdzekļu jomā, ko daļēji veicina alternatīvu iespēju samazināšanās Krievijas tirgū. Taču vieglo automašīnu piegāde no Ķīnas uz Krieviju samazinās. 2025. gada aprīlī šī eksporta vērtība saruka par 16,2% līdz 507 miljoniem ASV dolāru, bet gada pirmajos četros mēnešos Ķīnas automašīnu eksports samazinājās uz pusi līdz 1,86 miljardiem ASV dolāru.

Taču ne visas jomas skar kritumi. Automobiļu detaļu sūtījumi no Ķīnas uz Krieviju tajā pašā periodā pieauga par 4,4% līdz gandrīz 754 miljoniem ASV dolāru. Ķīnas uzņēmēju asociācijas Krievijā priekšsēdētājs Džou Likuns saskata potenciālu tirdzniecības apgrozījumam 300 miljardu ASV dolāru apmērā nākamo divu līdz trīs gadu laikā, ja tiks risinātas tādas problēmas kā maksātnespēja un sankcijas.

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, eksperti prognozē lēnāku tirdzniecības izaugsmi 2025. gadā, savukārt dažas optimistiskas balsis, piemēram, Montufar-Helu, turpina ticēt potenciālajam tirdzniecības apjomu pieaugumam.

Līdzsvars starp Ķīnu un Krieviju joprojām ir sarežģīts. Neskatoties uz grūtībām, ir tendences uz turpmāku finanšu integrāciju, tostarp nacionālo valūtu izmantošanu. Tomēr atliek noskaidrot, vai ekonomiskās attiecības var pārvarēt pašreizējos šķēršļus.

Lai iegūtu detalizētu informāciju par tirdzniecības attiecībām starp abām valstīm, iesakām ieskatīties ziņojumos no Krievijas galvaspilsēta un Telepolis.