2025. gada budžets: Miljardu tēriņi Vācijai!

2025. gada budžets: Miljardu tēriņi Vācijai!

2025. gada 23. jūnijā Vācijas valsts finanses sagaida būtiskas pārmaiņas. Nākamajos 2025. un 2026. gadā jaunā melnsarkanā koalīcija plāno būtiski palielināt budžeta izdevumus ar devīzi “Investē, reformē, taupi”. Pirmo oficiālo valdības rādītāju prezentāciju federālajam budžetam otrdien apstiprinās Federālais kabinets. Šo notikumu rezultātā beidzot būtu jābeidzas “šķelto uzkrājumu” laikmetam.

2025. gadam federālie izdevumi būs virs 500 miljardiem eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 474 miljardiem eiro 2024. gadā. 2026. gadā pat plānoti 520 miljardi eiro. Šo izdevumu finansēšanai tiek prognozēts jauns parāds ap 143 miljardu eiro apmērā, kas atbilst aptuveni 3,5 procentiem no kopējās ekonomikas izlaides. No šī jaunā parāda izdevumu segšanai tiks izmantoti aptuveni 82 miljardi eiro. Centrālo lomu finanšu plānošanā ieņem arī pieaugošie militārie izdevumi, kas jau ir iekļauti budžeta skaitļos.

Investīcijas infrastruktūrā un militārajā jomā

Viena no jaunās valdības prioritātēm ir valsts investīciju veicināšana. Paredzams, ka tie pieaugs no 75 miljardiem eiro 2024. gadā līdz vairāk nekā 115 miljardiem eiro 2025. gadā. Mērķis ir veicināt privātās investīcijas un mudināt uzņēmumus panākt lielāku tehnisko progresu. Būtiska summa šī plāna ietvaros ir 3,4 miljardu eiro izmantošana no Klimata un transformācijas fonda (KTF) gāzes uzglabāšanas nodevai gāzes cenu samazināšanai. Neskatoties uz to, pastāv bažas par pietiekamu līdzekļu pieejamību klimata mērķu sasniegšanai, ko kritizē domnīca Agora Energiewende.

Aizsardzībai un drošībai 2025.gada budžetā paredzēti ap 100 miljardiem eiro, kas veido ap 20 procentu no visa budžeta. Jau šobrīd mērķis ir līdz 2029. gadam palielināt militāros izdevumus līdz 168 miljardiem eiro (aptuveni 30 procenti no budžeta). Lai nodrošinātu šo palielināto izdevumu finansēšanu, valdība var izmantot jaunus aizdevumus, kā arī plāno samazināt izdevumus, īpaši attīstības palīdzības un iedzīvotāju naudas jomā. Drīzumā tiks publicēti konkrēti skaitļi par palīdzības sniegšanu attīstībai, bet biedrība "Venro" pieprasa vismaz 2,2 miljardus eiro humānajai palīdzībai un 11,2 miljardus eiro ekonomiskajai sadarbībai.

Kredīti un izaicinājumi

Tomēr federālā valdība saskaras arī ar lielām problēmām, jo ​​īpaši aizsardzības un infrastruktūras jomā. Pēc parādu bremžu atslābināšanas 2025. gada martā būs pieejama plaša kreditēšanas elastība. Tomēr tos vajadzētu izmantot tikai tādām centrālajām jomām kā aizsardzība un infrastruktūra. Mērķis joprojām ir noturēt valsts finanses stabilā līmenī un ņemt vērā ES noteikumus. Deficīts jāsamazina līdz līmenim, kas atbilst stabilu valsts finanšu un ES prasībām.

Bundesbanka ir ierosinājusi turpināt virzīt uz priekšu parāda bremžu reformu, lai noteiktu stabilitātei atbilstošus kredītlimitus. Līdz šim aizsardzības izdevumi, kas pārsniedz 1 procentu no IKP, ir atbrīvoti no parāda bremzes kredītlimita. Budžets arī paredz, ka valstis var budžetā piešķirt aizdevumus 0,35 procentu apmērā no IKP gadā, lai finansētu strukturālo deficītu. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība paātrināt plānošanas, apstiprināšanas procesus un līgumu piešķiršanu.

Kopumā Vācijas valsts finanses ir izšķirīgā punktā, un galvenā uzmanība tiek pievērsta ieguldījumiem un stingru finanšu noteikumu ievērošanai. Nākamie budžeta lēmumi lielā mērā noteiks to, cik ilgtspējīga būs Vācijas ekonomika.