Nozare krīzē: zaļā transformācija apstājas — ko tagad?

Nozare krīzē: zaļā transformācija apstājas — ko tagad?

Pāreja uz klimatam draudzīgu nozari saskaras ar ievērojamām problēmām. Neskatoties uz to, ka steidzami jāsamazina CO₂ ekvivalenti, pārmaiņas daudzās nozarēs apstājas. Saskaņā ar ziņojumu Blackout ziņas parāda, ka uzņēmumiem, kas pēdējos gados arvien vairāk ir paļāvušies uz ilgtspējīgām ražošanas metodēm, ir jāpārskata savas investīciju stratēģijas pastāvīgā ekonomikas vājuma dēļ. Situāciju vēl vairāk pasliktina ģeopolitiskās norises, liecina pētījums EY Tas nozīmē, ka 17 procenti uzņēmumu jau ir atlikuši konkrētus dekarbonizācijas pasākumus.

Tiek novēroti ievērojami investīciju samazinājumi, vairāk nekā pusei uzņēmumu ziņojot, ka ir samazinājusies to vēlme investēt ilgtspējības projektos. Tikai 52 procenti pašlaik veic mazāk ieguldījumu, nekā sākotnēji plānots, liecina EY pētījums. Šī attīstība ir pretrunā ar steidzamo vajadzību paātrināt pārmaiņas, jo īpaši tādās galvenajās nozarēs kā tērauds, ķimikālijas un cements.

Pašreizējais klimata iniciatīvu statuss

Vēl viens pētījuma atklājums liecina, ka uzņēmumi galvenokārt iegulda pasākumos, kas sola ātru atmaksāšanos. Tas ietver pāreju uz LED apgaismojumu un atkritumu siltuma izmantošanu. Vairāk nekā 90 procenti aptaujāto uzņēmumu jau ir pārveidojuši savu apgaismojumu uz LED, un 73 procenti tagad izmanto siltuma pārpalikumu vai siltuma atgūšanas tehnoloģijas. Investīcijas ieplūst arī efektīvākās ražošanas tehnikās; vairāk nekā 70 procenti izmanto tehnoloģijas ar augstāku energoefektivitāti.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka 63 procenti uzņēmumu iegādājas zaļo elektroenerģiju, bet 66 procenti ir pārgājuši uz fotoelementiem. Vidējais enerģijas patēriņa samazināšanas mērķis ir par 14 procentiem, un lielākiem uzņēmumiem, kuru gada pārdošanas apjoms pārsniedz 1 miljardu eiro, mērķis ir vēl lielāks samazinājums par 16 procentiem.

Birokrātiski šķēršļi un politiskā nenoteiktība

Neskatoties uz dažādajām pieejām energoefektivitātes uzlabošanai, birokrātiskie šķēršļi joprojām ir nopietna problēma. 85 procenti uzņēmumu uzskata, ka birokrātija ir lielākais ārējais šķērslis to dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai. Lēni apstiprināšanas procesi un neskaidri pienākumi apgrūtina pat vienkāršu projektu īstenošanu. Turklāt politiskā nenoteiktība nozīmē, ka daudzi uzņēmumi nespēj veikt ilgtermiņa plānošanu, kas padara Vāciju arvien nepievilcīgāku starptautiskā salīdzinājumā.

Pozitīvo attīstību bremzē arī bažas par globālo recesiju, ko 30 procenti aptaujāto uzņēmumu uzskata par apdraudējumu saviem klimata mērķiem. Finansējums joprojām ir galvenais jautājums, jo uzņēmumiem ir nepieciešams skaidrs biznesa pamatojums dārgiem ilgtspējīgiem pasākumiem. Kavēšanās enerģētikas pārejas īstenošanā tiek uztverta kā strukturāls drauds ekonomikai, nodarbinātībai un klimata mērķiem.