Suche
Mein Konto
Investīcijas Vācijai: Klingbeil paziņo par 500 miljardiem eiro!
Vicekanclers Klingbeils paziņo par apjomīgām investīcijām Vācijā, lai veicinātu ekonomisko progresu, neskatoties uz globālajiem izaicinājumiem.
Investīcijas Vācijai: Klingbeil paziņo par 500 miljardiem eiro!
2025. gada 22. maijā vicekanclers Larss Klingbeils iepazīstināja ar saviem plāniem veicināt privātās investīcijas Vācijas infrastruktūrā. Mērķis ir pārvarēt nevēlēšanos investēt un veicināt progresu Vācijā. Tas ietver līdz 500 miljardu eiro vērtu parādu finansētu programmu, kuras mērķis cita starpā ir samazināt enerģijas cenas. Klingbeils ir optimistisks, ka risinājumus starptautiskajā konfliktā var rast ar augstākiem ASV tarifiem. Viņš uzsver nepieciešamību virzīt sarunas starp ES Komisiju un ASV pusi. Tas varētu būt ļoti svarīgi globālo tirdzniecības attiecību stabilitātei.
Savukārt Bundesbank prezidents Joahims Nāgels brīdina par iespējamām satricinājumiem finanšu tirgos. Viņš runā par potenciālu "izjukšanu" tirgos, ko varētu saasināt augstāki tarifi. Šie tarifi varētu apgrūtināt ne tikai Vācijas ekonomiku, bet arī visu pasaules ekonomiku, kas savukārt apdraudētu globālo labklājību. G7 valstis, kuru vidū ir Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Japāna, Kanāda un ASV, šobrīd lielāku uzsvaru liek uz drošību un stabilitāti. Turklāt tiek uzsvērts atbalsts Ukrainai starp G7. Kanādas finanšu ministrs uzsver Klingbeila lomu kā svarīgu balsi G7.
Ģeopolitiskie izaicinājumi un infrastruktūra
Ģeopolitiskā attīstība kopš 2016. gada ir izvirzījusi piegādes ķēdes drošību globālo ekonomisko debašu centrā. Lielākie notikumi, tostarp Trampa administrācijas, Brexit, COVID pandēmija un Ukrainas konflikts, ir palielinājuši spiedienu uz valstīm organizēt savu kritisko infrastruktūru kā “globālu centru”. Pieaugošais protekcionisms liek uzņēmumiem radīt atlaišanu piegādes ķēdēs, lai reaģētu uz tirgus satricinājumiem.
Steidzami nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā ASV, eirozonā un Ķīnā. ASV valdība cenšas panākt savstarpējās tirdzniecības mērķi, lai līdzsvarotu tirdzniecības deficītu, un plāno atcelt desmit noteikumus katram jaunam regulējumam. Tomēr lielās darbaspēka izmaksu atšķirības dažādās valstīs apgrūtina ražošanas iekārtu pārvietošanu. Tarifu prognozējamība bieži vien ir svarīgāka par to lielumu. ASV varētu kļūt par vēlamo ražošanas jaudas vietu, ja tā radīs pievilcīgu investīciju vidi.
Investīcijas nākotnē
Pieaugot pieprasījumam pēc datu centriem un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), ir jāveic ievērojamas investīcijas. Investoru interese par infrastruktūras projektiem pieaug, īpaši pašreizējā protekcionisma pieauguma periodā. To apzinoties, Baidena administrācija ir pieņēmusi tiesību aktus, lai veicinātu šādas investīcijas, piemēram, Inflācijas samazināšanas likumu (IRA) un Infrastruktūras investīciju un darbavietu likumu (IIJA).
Eiropas līmenī ES līdz 2030. gadam digitālajā infrastruktūrā plāno investēt kopumā 170 miljardus eiro ar mērķi samazināt atkarību no globālajiem tirgiem. Mario Dragi ziņojumā aicināts veikt papildu Eiropas investīcijas piecu procentu apmērā no ES IKP. Turklāt līdzīgs investīciju apjoms tiek meklēts pusvadītāju nozarē. Tas notiek uz iespējamo Eiropas tarifu fona, reaģējot uz ASV tirdzniecības deficītu, kas stāsies spēkā no 2025. gada 4. marta ar 25% Kanādai un Meksikai un 10% Ķīnai. Kanāda un Ķīna jau gaida pretpasākumus.
Kopumā ir būtiski, lai starptautiskie finanšu tirgi demonstrētu pozitīvāku attieksmi globālās ekonomikas ainavas stabilizēšanai, pat ja īstermiņā ir gaidāma izvairīšanās no riska. Varbūtība, ka šīs problēmas tiks risinātas konstruktīvi, galu galā varētu papildināt globālo investīciju plūsmu un radīt noturīgu infrastruktūru nākotnei.