Investīcijas apdraudētas: uzņēmumi izstājas no Vācijas!

Investīcijas apdraudētas: uzņēmumi izstājas no Vācijas!

Uzņēmumi Vācijā šobrīd attur investīcijas. Saskaņā ar Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (DIHK) datiem tikai 24 procenti uzņēmumu plāno palielināt savas investīcijas. Tāds otrdien publicēts jauna ekonomikas pētījuma rezultāts. Mazāk nekā 20 procenti uzņēmumu spēj iedomāties savu jaudu paplašināšanu, savukārt trešā daļa aptaujāto plāno samazināt investīcijas. DIHK ģenerālmenedžere Helēna Meļņikova pašreizējo situāciju raksturo kā atturīgu.

Aptauja ne tikai parāda nevēlēšanos mājās, bet arī atklāj, ka Vācija kā vieta kļūst mazāk pievilcīga. Uzņēmēju asociācijas kā galvenos atrašanās vietas trūkumus min augstās enerģijas izmaksas, augstos nodokļus, kā arī birokrātiskos šķēršļus un ilgas plānošanas un apstiprināšanas procedūras. Šie apstākļi veicina to, ka pēc divu gadu negatīviem pieauguma rādītājiem iekšzemes kopprodukts kārtējā gadā sagaidāma stagnācija.

Riskanti pamatnosacījumi

Papildus iekšējiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras arī ar ārējiem riskiem. Jo īpaši ASV prezidenta Donalda Trampa muitas politika tiek uzskatīta par lielu nenoteiktības avotu. Meļņikovs uzsver, ka uzņēmumiem ir jāatrod drosme investēt, ja tie vēlas nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Pašreizējās investīcijas iekārtās joprojām ir par desmit procentiem zemākas nekā pirms korona pandēmijas, kas vēl vairāk apgrūtina pielāgošanos ekonomiskajiem apstākļiem.

Arī DIHK gada sākumā veiktais ekonomikas pētījums liecina, ka 40 procenti aptaujāto uzņēmumu plāno investīcijas pārcelt uz ārvalstīm, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 42 procentiem iepriekšējā gadā. Galvenais šo ārvalstu investīciju stimuls ir izmaksu samazināšana, kas ar 35 procentiem ir augstākais līmenis kopš 2008. gada finanšu krīzes. Šajā kontekstā 30 procenti mazo uzņēmumu (līdz 200 darbiniekiem) plāno ārvalstu investīcijas, kas ir samazinājums par 31 procentu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Turpretim lielie uzņēmumi (vairāk nekā 1000 darbinieku) plāno stabilāku: 80 procenti no tiem joprojām plāno investēt starptautiski.

Augsto izmaksu draudi

Ģeopolitiskā spriedze un vājā ekonomika rada papildu spriedzi uzņēmumiem. 76 procenti uzņēmumu augstas enerģijas cenas uzskata par galveno uzņēmējdarbības risku. Šie apstākļi ir noveduši pie tā, ka divi no pieciem rūpniecības uzņēmumiem vēlas samazināt savas iekšzemes investīcijas. Lai gan motivācija attīstīt tirgu samazinās līdz tikai 30 procentiem, izmaksu samazināšana kļūst arvien svarīgāka.

Mainās arī ārvalstu investīciju mērķa reģioni. Lai gan eirozona joprojām ir svarīga (64 procenti), Ziemeļamerika kļūst arvien svarīgāka par 48 procentiem, īpaši mehāniskajā un transportlīdzekļu būvē, kas ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, kas pārsniedz 60 procentus. Turpretim investīcijas Ķīnā (31 procents) un Āzijas Klusā okeāna reģionā, izņemot Ķīnu (21 procents), liecina par kritumu, kas liecina par globālo tirgu stratēģisku pārvērtēšanu.

Politiķiem ir jārīkojas, lai samazinātu augstās enerģijas cenas, piedāvātu nodokļu atvieglojumus un mazinātu birokrātiskos šķēršļus. Tikai ar izlēmīgiem pasākumiem var pārvarēt atrašanās vietas trūkumus un atkal palielināt gatavību investēt Vācijā.

Sīkāku informāciju par DIHK ekonomikas apsekojuma rezultātiem un pašreizējiem vispārējiem apstākļiem lasiet ziņojumos no Ziemeļu kurjers un DIHK.