Investīcijas bērnos: sociālajā infrastruktūrā steidzami jāreformē!

Investīcijas bērnos: sociālajā infrastruktūrā steidzami jāreformē!

2025. gada 26. jūnijā daudzas biedrības aicina vairāk ieguldīt bērnu un ģimeņu sociālajā infrastruktūrā. Plaša 49 pilsonisko organizāciju alianse, tostarp sociālā asociācija VdK, Vācijas Arodbiedrību federācija, kā arī Diakonie Deutschland un Vācijas Bērnu fonds, kritizē federālās valdības pašreizējos budžeta plānus. [Tagesschau] ziņo, ka investīcijas jaunākajos tiek uzskatītas par nākotnes sociālās stabilitātes un labklājības atslēgu.

Asociāciju prasību mērķis ir radīt ilgtermiņa ieguvumus izaugsmei, nabadzības mazināšanai un sociālās kohēzijas palielināšanai. Tomēr šie centieni saskaras ar lielām problēmām. Problēmas svārstās no kvalificētu darbinieku trūkuma līdz neuzticamiem bērnu aprūpes laikiem un nolietotām skolas tualetēm, kas ierobežo daudzu bērnu attīstību. Tiek uzsvērts, ka daudziem bērniem Vācijā ir liegta “reāla iespēja attīstīties”.

Budžeti un nepieciešamā sadarbība

Finanšu ministra Larsa Klingbeila (SPD) pakļautībā esošais Federālais kabinets apstiprinājis 2025.gada budžeta plānus ar plānotajiem izdevumiem 503 miljardu eiro apmērā, kas atbilst aptuveni 6% pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šo izdevumu galvenā uzmanība tiek pievērsta aizsardzības politikai un noplicinātās infrastruktūras atjaunošanai. Taču dienas aprūpes centriem un digitālajai izglītībai no speciālā 500 miljardu eiro fonda ir pieejami tikai 6,5 miljardi eiro, ko paredzēts saprātīgi izmantot desmit gadu laikā.

Eksperti aicina uz nepieciešamo sadarbību starp federālo valdību, štatiem un vietējām varas iestādēm, lai radītu finansiālo elastību, kas ļautu īstenot atbilstošus piedāvājumus, piemēram, konsultācijas un atpūtas pasākumus, kā arī ārstnieciskās nodarbības.

Kvalificētu darbinieku nodrošināšana un darba tirgus analīze

Tajā pašā laikā Federālās darba un sociālo lietu ministrijas kvalificētu darbinieku uzraudzība pārbauda darba tirgus attīstību un nākamo gadu izaicinājumus. Šajā uzraudzībā analizētas darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma plūsmas līdz 2028. gadam un novērtēts neizmantotais potenciāls sieviešu, nevāciešu un gados vecāku darbinieku vidū, lai nodrošinātu kvalificētus darbiniekus. [BMAS] uzsver, ka vidēja termiņa prognozē ir ņemtas vērā demogrāfiskās izmaiņas un citas ietekmes, piemēram, digitalizācija un ģeopolitiskie konflikti, lai identificētu deficīta profesijas.

Sagaidāms, ka nākamo piecu gadu laikā darba tirgū ienāks 618 000 cilvēku bez izglītības, savukārt palīga vietas ir tikai 396 000. Šie notikumi parāda, cik steidzami ir jāizmanto potenciālie kvalificētie darbinieki un attiecīgi jāveido strukturālās pārmaiņas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta augstajam mācību pārtraukšanas līmenim izglītības iestādēs, īpaši ārzemju izcelsmes cilvēku vidū.

Mājsaimniecību patēriņš tiek identificēts kā galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un investīcijas atjaunojamā enerģijā un aprites ekonomikā tiek uzskatītas par potenciāliem nākotnes virzītājspēkiem. Taču arī tiek atzīmēts, ka augstās būvniecības cenas un procentu likmes ierobežo būvniecības nozares izaugsmes izredzes.