Investīciju atlikums Bādenē-Virtembergā: DGB priekšnieks brīdina par dramatiskām sekām

Investīciju atlikums Bādenē-Virtembergā: DGB priekšnieks brīdina par dramatiskām sekām

Satraucošā analīzē par notikumu Alte Schule, DGB valsts priekšsēdētājs Kai Burmeister skaidri norādīja, ka Bādene-Virtemberga saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Bezdarbs valstī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 10,3 procentiem, samazinājies arī rūpniecībā strādājošo darbvietu skaits. Burmeisters jautāja: "Vai Bādene-Virtemberga ir beigās?" un norādīja uz dramatisko kvalificētu darbinieku trūkumu, kas apdraud valsts līderpozīcijas saistībā ar transformācijām auto industrijā un protekcionismu globālajā tirdzniecībā.

Situāciju pasliktina satraucošais slimnīcu deficīta rādītājs salīdzinājumā ar pārējo valsti. Viņi cīnās ar medmāsu darbinieku skaita samazināšanos, vienlaikus palielinot pieprasījumu pēc aprūpes pakalpojumiem. Burmeisters atkārtoti uzsvēra, ka veselības nozarē ir nepieciešamas investīcijas, kas ir aptuveni 12 miljardi eiro. Šie finanšu resursi ir steidzami nepieciešami veselības aprūpes kvalitātes uzturēšanai.

Mājokļu tirgus un investīcijas

Vēl viens būtisks punkts, ko Burmeisters pievērsa uzmanību, ir nepieciešamība veikt ieguldījumus sociālajos mājokļos. Patlaban ik gadu nepieciešami 1,82 miljardi eiro, bet pēdējos gados, neskatoties uz apjomīgo valsts finansējumu, papildus uzceltas tikai 1300 sociālās dzīvojamās vienības. Burmeister aicināja palielināt līdz 13 000 papildu dzīvokļu gadā, lai ilgtspējīgi novērstu šo krīzi.

Arī ekonomikas ministrs uz diskusiju par minimālās algas palielināšanu raugās skeptiski. Viņa bažījas, ka pieaugums varētu negatīvi ietekmēt turpmākās investīcijas. Taču Burmeisters iebilda, ka katrs eiro vairāk minimālajā algā rada 20 miljonu eiro papildu pirktspēju, kas varētu stimulēt vietējo ekonomiku.

Situācija darba tirgū

Arī Olga Švāle no Nirnbergas Federālās nodarbinātības aģentūras komentēja pašreizējo situāciju darba tirgū. Viņa ziņoja par pieaugošu kvalificētu darbinieku trūkumu daudzās nozarēs. Jo īpaši cilvēkiem, kuri zaudē darbu, ir arvien grūtāk atrast jaunu darbu, īpaši, ja viņiem nav profesionālās kvalifikācijas. Astoņas no desmit ziņotajām amata vietām ir paredzētas kvalificētiem darbiniekiem un akadēmiķiem, savukārt mazkvalificētiem cilvēkiem ir tikai dažas vakances.

Turklāt reģionālās atšķirības palielina spiedienu uz kvalificētiem darbiniekiem, jo ​​darba un cilvēku mobilitāte ir ierobežota. Izaicinājumi, ar kuriem saskaras Bādene-Virtemberga, ir pamanāmi gan ekonomiskajā, gan sociālajā līmenī un prasa visaptverošu rīcību un nopietnus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts nākotni.

Valsts investīciju sabiedrībām šajā diskusijā ir galvenā loma, jo tās ir atbildīgas par slimnīcu, koledžu un skolu infrastruktūru. Burmeisters uzsvēra, ka šīm institūcijām jādarbojas kā svirām investīciju aktivitātes palielināšanai. 2030. gada perspektīva liecina par pozitīvajām lietām, taču tajā pašā laikā norāda uz riskiem, ko prasa izaugsmes un labklājības brīvība.