Investīciju atlikums Vācijā: uzņēmumi velti meklē uzticību!

Investīciju atlikums Vācijā: uzņēmumi velti meklē uzticību!

Vācijas ekonomika virzās uz investīciju krīzi, ko saasina akūts uzticības trūkums melnsarkanās koalīcijas pamatnosacījumiem. Neto investīciju attiecība ir vēsturiski zemākajā līmenī – tikai 0,3 procenti, salīdzinot ar 3 procentiem 2019. gadā. Neskatoties uz Savienības un SPD paziņojumiem par miljardu tēriņiem aizsardzībai un infrastruktūrai, uzņēmumi vilcinās. "Patērētāji un uzņēmēji streiko," skaidro Ziemeļreinas-Vestfālenes biznesa asociācijas vadītājs Arndts Kirhofs. Tas nozīmē, ka patēriņš un investīcijas pašlaik aprobežojas ar pašu būtiskāko.

Saskaņā ar informāciju no Blackout ziņas Daudzi uzņēmumi attur investīcijas, cerot uz stabilākiem apstākļiem. Saskaņā ar LBBW pētījumu 75 procenti aptaujāto uzņēmumu ir gatavi investēt, ja uzlabosies gan ekonomika, gan pieprasījums. Taču augstās enerģijas cenas (91 procents), pārmērīga birokrātija (94 procenti) un masveida regulējums (89 procenti) ir būtiski šķēršļi. Pašlaik tikai 22 procenti plāno palielināt savus ieguldījumus, 60 procenti saglabā tēriņu līmeni un 15 procenti plāno tērēt mazāk 2025. gadā.

Vājās puses un prasības pret politiku

Andreas da Graça no LBBW Research identificē neveiksmīgā eksporta modeļa trūkumu kā galveno. Uzņēmumi, īpaši vidējie uzņēmumi, dod priekšroku investīcijām ārvalstīs, kur izmaksas ir zemākas un birokrātiskie šķēršļi ir mazāki. Daniels Terbergers, Katag vadošais partneris, aicina steidzami stiprināt iekšzemes pieprasījumu. Saskaņā ar koalīcijas līgumu līdz 2027. gadam plānoti tādi soļi kā amortizācijas likmes samazināšanās par 30 procentiem iekārtu investīcijām un pakāpeniska uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana no 2028. gada. Taču bez pārliecības par valdības politisko stabilitāti šie pasākumi paliks neefektīvi.

Papildus šīm nacionālajām problēmām Eiropa saskaras, norāda Eiropas Investīciju bankas ziņojums, saskaroties ar globālām nenoteiktībām. Pandēmija un Ukrainas konflikts ir būtiski ietekmējuši kontinenta spēju investēt, bet tajā pašā laikā digitālās un klimata pārmaiņas prasa steidzamus ieguldījumus. Augstais enerģijas un izejvielu cenu spiediens ir vēl vairāk iedragājis uzticību tirgiem.

Valsts investīcijas un nepieciešamie pasākumi

Investīciju trūkums Eiropā ir ārkārtējs, jo reģions atpaliek no starptautiskajiem konkurentiem, piemēram, ASV. ES atpalicis ražošanas investīciju apjoms ir bijis 1,5–2 procenti no ES IKP ik gadu vismaz desmit gadus. Pastiprinājušies arī izaicinājumi Ukrainā. Pastāv ne tikai pieaugošas inflācijas risks, bet arī pieaugošs nabadzības risks vēl vienpadsmit miljoniem cilvēku Eiropā.

Lai cīnītos pret šo krīzi, ir nepieciešami lieli valsts un privātie ieguldījumi, īpaši jauninājumi. Politikas veidotājiem ir jānovērš sadrumstaloti finanšu tirgi un jāsaglabā vienotais tirgus. Tas būs atkarīgs no mērķtiecīgiem riskiem un politikas koordinācijas ES līmenī, lai efektīvi īstenotu ieguldījumus veicinošu politiku. ES atveseļošanas un noturības instruments nodrošina vairāk nekā 700 miljardus eiro, lai atbalstītu pārveidojošus ieguldījumus.

Nepieciešamība joprojām ir skaidra: gan Vācijai, gan Eiropai kopumā ir jārada stabilāki pamatnosacījumi un mērķtiecīgi stimuli, lai ilgtspējīgi uzlabotu investīciju klimatu un atrisinātu pašreizējo investīciju atlikumu.