Investīciju strīds: valstis pieprasa kompensāciju par miljardiem vērtiem zaudējumiem!

Investīciju strīds: valstis pieprasa kompensāciju par miljardiem vērtiem zaudējumiem!

2025. gada 18. jūnijā federālo zemju valdību vadītāji tiksies Berlīnē, lai apspriestu pretrunīgi vērtēto melnsarkanās valdības investīciju programmu un ar to saistītos nodokļu zaudējumus. Konsultācijas ar kancleru Frīdrihu Mercu (CDU) paredzētas pēcpusdienā, neilgi pēc Ministru prezidentu tikšanās no rīta. Finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) ir skeptisks un negaida vienošanos šīs tikšanās laikā.

Investīciju programma paredz paplašinātas tehnikas un elektrisko transportlīdzekļu nolietojuma iespējas, un tās mērķis ir radīt stimulus investīcijām. No 2028. gada paredzēts samazināt arī uzņēmumu ienākuma nodokli. Tomēr šie pasākumi radīs arī ievērojamus ieņēmumu zaudējumus, kas kopā veido aptuveni 48 miljardus eiro: par 13,5 miljardiem eiro mazāk pašvaldībām, 16,6 miljardiem eiro mazāk štatiem un par 18,3 miljardiem eiro mazāk federālajai valdībai.

Prasa finansiālu kompensāciju

Ņemot vērā šos milzīgos finansiālos zaudējumus, štati pieprasa kompensāciju no federālās valdības. Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Hendriks Vists (CDU) atbalsta plānotos nodokļu atvieglojumus, taču liek saprast, ka štatiem un pašvaldībām tie ir jāspēj atļauties. Vīsts uzsver, ka, lai gan palīdzības pasākumi ir nepieciešami turpmākai izaugsmei, tomēr jāņem vērā valstu finansiālās iespējas.

Pašreizējā situācijā daudzas federālās zemes darbojas jau trešo gadu bez ekonomiskās izaugsmes un ir atkarīgas no taupības budžeta. Vairāki štatu vadītāji skaidri norāda, ka apstiprināšana Federālajā padomē nav iespējama bez finansiālas kompensācijas. Arī Berlīnes mērs Kais Vegners (CDU) uzsvēra, ka valstīm ir steidzami jāsniedz finansiāli atvieglojumi.

Potenciālie risinājumi un nākamie soļi

CDU premjerministri aicina izveidot pastāvīgu mehānismu automātiskai kompensācijai, ja federālie likumi palielina izdevumus vai samazina ieņēmumus. Iespējamie piedāvātie risinājumi ietver lielāku tirdzniecības nodokļa daļu štatiem un papildu federālos līdzekļus, lai atbalstītu pašvaldības ar klimata aizsardzības projektiem vai renovācijas pasākumiem. Bavārijas finanšu ministrs Alberts Fīrakers (CSU) uzsver, ka nodokļu zaudējumi ir nepieciešami, lai panāktu ekonomikas pavērsienu.

Premjerministre Manuela Švesiga (SPD) kritizē sloga sadali kā netaisnīgu un pieprasa, lai pakete nebūtu vienpusīga uz valstu un pašvaldību rēķina. Nākamnedēļ būs vēl viena Ministru prezidentu tikšanās ar kancleru Merzu, lai izstrādātu risinājumus un ideālā gadījumā lemtu par atvieglojumiem pirms vasaras pārtraukuma jūlijā. Finanšu valsts sekretārs Rolfs Bēingers uzsver konstruktīvo viedokļu apmaiņu par investīciju programmu, kas prasa iepriekšējus ieguldījumus īstermiņā, bet ilgtermiņā tai vajadzētu veicināt lielāku ekonomisko izaugsmi.

Spriedze starp nepieciešamajām investīcijām un valstu finansiālajām iespējām joprojām ir centrālais jautājums šajās sarunās, ņemot vērā ieņēmumu zaudēšanas draudus. [Welt] ziņo, ka finansiālās problēmas rada lielus uzdevumus ne tikai federālajai valdībai, bet arī štatiem un pašvaldībām. [Idowa] izceļ to valstu prasības, kurām pašreizējā budžeta situācijā jābaidās par piekrišanu plānotajiem pasākumiem bez finansiālas kompensācijas.