Cīņa par finansēm: Svētā Valentīna mērs taupības režīmā!
Austrijas pašvaldības ir pakļautas spiedienam: pieaug izmaksas, samazinās ienākumi un nepieciešamie ieguldījumi infrastruktūrā un izglītībā.
Cīņa par finansēm: Svētā Valentīna mērs taupības režīmā!
Austrijas pašvaldību finansiālās problēmas pieaug, pieaugot izmaksām un samazinoties ieņēmumiem. Tas noved pie dramatiskas budžeta krīzes, kas ietekmē arī Svētā Valentīna pilsētu. Mērs Kerstin Suchan-Mayr (SPÖ), kura ar absolūto vairākumu pašvaldību vadīja vairāk nekā 15 gadus, saskaras ar lielu pašvaldības parādu 22 983 401,70 eiro apmērā. Saskaņā ar aplēsēm šie parādi varētu pieaugt vēl par trim miljoniem eiro. Finansiālo situāciju pasliktina arī valsts mēroga spiediens uz kopienām, kurām tiek lūgts ietaupīt.
Svētajā Valentīnā pašvaldības ir ne tikai atbildīgas par bibliotēkām, bet arī par atkritumu izvešanu, aizsardzību pret plūdiem un pakalpojumu Ēdināšana uz riteņiem. Mēram kļuva skaidrs, ka pašvaldības administrācijas daudzveidīgie uzdevumi prasa atbilstošus finanšu līdzekļus, lai šīs prasības izpildītu. Ir redzama nepārprotama investīciju nepieciešamība, jo īpaši izglītības un bērnu aprūpes jomā, kas atspoguļojas augstajās ekspluatācijas izmaksās, palielinot bērnudārzu no 14 uz 20 grupām.
Investīcijas infrastruktūrā
Pašvaldība jau ir veikusi pretplūdu pasākumus, tostarp Erlabahas renaturāciju, kas izmaksāja 34 000 eiro. Svētais Valentīns plāno arī pārveidot un paplašināt Langenhartas pamatskolu, kam paredzēti gandrīz 4 miljoni eiro. Tomēr šie nepieciešamie ieguldījumi kontrastē ar ievērojami samazinātajiem investīciju resursiem, kas ir samazināti uz pusi salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas.
Iecerētos projektus ietekmē arī finanšu vājās vietas. Sabiedriskā centra “Valentinum” būvniecībai galu galā bija nepieciešami 17,5 miljoni eiro, kas ievērojami pārsniedza sākotnējo budžetu 12,6 miljonu eiro apmērā. Finanšu šķēršļi liek Sentvalentīnas varas iestādēm radoši meklēt risinājumus pašvaldības finanšu stabilizēšanai.
Nepieciešamās reformas un izaicinājumi
Mērs Suchans-Mairs uzsver, ka steidzami nepieciešams ietaupīt, īpaši ceļu finansēšanas jomā, lai varētu investēt izglītībā un bērnu aprūpē. Vietējā dome apvedceļu vērtē kā ekoloģisku katastrofu, kas vēl vairāk sarežģī būvniecības priekšlikumu. Zaļo politiķis Lotārs Hasenleitners pauž bažas par ceļu plānošanu. Turklāt reģionālā sadarbība un īpašuma nodokļu palielināšana varētu palīdzēt mazināt slogu uz pašvaldību finansēm.
Prognozes attīstība 2025. gadam liecina, ka gandrīz puse kopienu varētu būt atkarīgas no finansiāla atbalsta. Tas atspoguļo vispārējās problēmas, ar kurām saskaras pašvaldības Austrijā un ārpus tās. Kā staedtetag-nrw.de rāda, ka pilsētām nepieciešams ilgtermiņa un uzticams investīciju finansējums, lai apmierinātu pieaugušās prasības sociālajā apdrošināšanā, izglītībā un vietējā sabiedriskajā transportā. Pašvaldības finanšu izlīdzināšanai ir izšķiroša nozīme atbilstošu pašvaldības finanšu resursu nodrošināšanā.
Pašreizējā situācijā ir izsludināta Austrijas iekšējā stabilitātes pakta reforma, taču tā ietekme uz kopienām joprojām ir neskaidra. Vērtīgs solis būtu pārbaudīt pārvedumu nošķiršanu un tādējādi panākt ilgtspējīgu finanšu stabilitāti, kas ļauj pašvaldībām efektīvi veikt savus uzdevumus.