AI investīcijas: tērauda rūpniecība starp risku un nākotnes iespējām!

AI investīcijas: tērauda rūpniecība starp risku un nākotnes iespējām!

2025. gada 17. augustā nesen veiktās McKinsey aptaujas rezultāti liecina, ka 80 procenti tērauda un metālu nozares uzņēmumu ziņo, ka viņu ieguldījumi mākslīgajā intelektā (AI) līdz šim nav būtiski ietekmējuši darbības rezultātus. Tas rada jautājumus par AI praktisko izmantošanu ražošanas vidēs.

Nozare saskaras arī ar pieaugošām problēmām: atcelto mākslīgā intelekta projektu īpatsvars 2024. gadā krasi pieauga no 17 līdz 42 procentiem. Šie notikumi ir satraucoši uzņēmumi, kas ziņo par pieaugošu spiedienu digitalizēt un izmantot efektivitātes potenciālu. Neskatoties uz lielajiem finanšu resursiem, kas ieguldīti AI, praktiskie ieguvumi bieži paliek neskaidri. Paskatoties uz tirgu, redzams, ka pat lielie automobiļu ražotāji, piemēram, Ford un Volkswagen, kopā ir ieguldījuši aptuveni 3,6 miljardus ASV dolāru jaunuzņēmumā Argo AI, kura projekts 2022. gadā beidzās bez tirgum gatava produkta.

Svarīgas nākotnes perspektīvas

Neskatoties uz šiem neveiksmēm, ir viedokļi, kas prognozē AI kā produktivitātes instrumenta ilgtermiņa izaugsmi. Gartner prognozē, ka pēc vilšanās perioda AI varētu kļūt par uzticamu rīku. Tērauda un metāla rūpniecības uzņēmumiem būtu īpaši jāiegulda lietojumprogrammās, kas rada konkrētu pievienoto vērtību ražošanā, kvalitātes vadībā un piegādes ķēdē.

Tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir praktisku risinājumu izstrāde no globālās ažiotāžas, kas saistīta ar tehnoloģiju. Nepieciešamība stratēģiski izmantot AI rūpniecības progresam joprojām ir nemainīga. Ir ļoti svarīgi veicināt novatoriskas pieejas, lai apmierinātu pieaugošās nozares prasības.

AI un tā ietekme uz veselību

Vēl viens interesants nesen apspriesto tehnoloģiju aspekts ir AI ietekme uz veselības aprūpes jomu, īpaši ārkārtas situāciju kontekstā, kur var izmantot, piemēram, kālija jodīdu (AI). Kālija jodīds ir neradioaktīva joda forma, ko izmanto, lai bloķētu radioaktīvā joda uzsūkšanos vairogdziedzerī. Radiācijas avārijas gadījumā risku veselībai var samazināt, patērējot radioaktīvo jodu.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka kālija jodīds nav drošs, un to vajadzētu lietot tikai tad, ja to norādījušas veselības iestādes vai medicīnas speciālisti. Turklāt visefektīvākā ir kālija jodīda lietošana īsi pirms vai četru stundu laikā pēc iedarbības. Tas ir ļoti ieteicams cilvēkiem, kas jaunāki par 40 gadiem, kā arī grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, taču tas nenodrošina aizsardzību pret citiem radioaktīviem materiāliem vai cita veida radioaktīvām ārkārtas situācijām.

Diskusija par mākslīgā intelekta investīcijām un to caurskatāmību tērauda un metāla rūpniecībā, kā arī kālija jodīda veselības aspektiem parāda, cik daudzveidīga ir mūsdienu tehnoloģiju ietekme uz dažādām dzīves jomām. Uzņēmumiem un privātpersonām ir kritiski jāapsver, kur un kā viņi investē un kādas stratēģijas īsteno krīzes situācijās.