Klimata fondi krīzē: Aizsardzības vietā plānoti līdzekļi sertifikātiem!
Rakstā izgaismots strīds par klimata fondu, kas skar plānotās investīcijas klimata aizsardzībā un emisiju sertifikātos.
Klimata fondi krīzē: Aizsardzības vietā plānoti līdzekļi sertifikātiem!
Plānotā Klimata fonda (KTF) izmantošana izraisa domstarpības Vācijas politikā un klimata zinātnieku vidū. KTF ir paredzēts, lai atbalstītu investīcijas oglekļa neitrālā nākotnē, taču Finanšu ministrija ir atklājusi plānus izmantot šī fonda naudu oglekļa kredītu iegādei. Šis lēmums ir radījis bažas par fonda ļaunprātīgu izmantošanu, kas var būtiski apdraudēt klimata aizsardzību. Klimata zinātniece un domnīcas Zukunft Klimasocial direktore Bridžita Knopfa pauž īpašas bažas, ka Vācija varētu nesasniegt savus klimata mērķus.
KTF ir galvenā loma klimatam draudzīgu projektu finansēšanā, piemēram, atjaunojamo energoresursu paplašināšana un finansiāla palīdzība mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Saskaņā ar ES noteikumiem dalībvalstīm ir pienākums sasniegt savus ikgadējos emisiju mērķus. Ja tas nav izdarīts, emisijas sertifikāti jāiegādājas no citām valstīm. Tiek lēsts, ka Vācija līdz 2030. gadam varētu emitēt aptuveni 224 miljonus tonnu CO₂ virs atļautā limita, kas varētu izmaksāt aptuveni 22 miljardus eiro. Ja CO₂ cena būtu 100 eiro, tas būtu vairāk nekā 4 miljardi eiro gadā.
Politiskās reakcijas un bažas
Pašlaik KTF nav ieplānoti līdzekļi sertifikātu iegādei, jo Vācija pēdējos gados ir krietni zem atļautā CO₂ daudzuma. Federālā Finanšu ministrija norādījusi, ka par finansējumu sertifikātu iegādei tiks runāts turpmākajā budžeta sagatavošanā. Šie paziņojumi ir izraisījuši daudzu politisko dalībnieku kritiku, īpaši Zaļās partijas rindās.
Džūlija Verlindena no Zaļajiem Finanšu ministrijas plānus raksturo kā pretklimata aizsardzības politiku un prasa atbildīgajām ministrijām nodrošināt finanšu līdzekļus, nevis izmantot šim nolūkam klimata fondu. Andreass Jungs no Savienības parlamentārās grupas arī uzsver, ka, ja pastāv risks, ka netiks izvirzīti mērķi, klimata aizsardzībai ir jādara vairāk, nevis mazāk.
Debates par klimata fondu un emisiju sertifikātu apstrādi turpinās saasināties arī turpmākajās nedēļās un mēnešos. Ņemot vērā pašreizējās problēmas klimata aizsardzībā un ekonomiskās sekas, atliek noskaidrot, kādi pasākumi galu galā tiks veikti, lai sasniegtu Vācijas klimata mērķus. Lai iegūtu papildinformāciju par fonu, izlasiet Kapitāls un Spogulis.