Klimata fondi zem spiediena: nauda fosilajiem projektiem, nevis klimata aizsardzībai?

Klimata fondi zem spiediena: nauda fosilajiem projektiem, nevis klimata aizsardzībai?

Klimata un transformācijas fonds (KTF) šobrīd ir debašu par klimata aizsardzības projektu finansēšanu centrā. Jauns īss Ekoloģiskās un sociālās tirgus ekonomikas foruma (FÖS) pētījums Green Planet Energy uzdevumā liecina, ka pastāv risks, ka KTF tiks izmantots fosilo projektu un lētas dabasgāzes finansēšanai. Šī attīstība ir tiešs vāju piešķiršanas kritēriju un federālās valdības sliktas plānošanas rezultāts, piemēram, Saulainā puse ziņots.

Pētījumā analizēti dažādi speciālā infrastruktūras un klimata neitralitātes fonda līdzekļu izlietojuma aspekti. Jo īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība pēc skaidriem vērtēšanas kritērijiem efektīvai, klimatam draudzīgai līdzekļu izmantošanai. Vēl viens būtisks izmeklēšanas secinājums ir tāds, ka papildu 10 miljardi eiro gadā no speciālā fonda tiek uzskatīti par nepietiekamiem nepieciešamajām investīcijām klimata aizsardzībā.

Izaicinājumi, ko rada fosilās subsīdijas

Pētījumā teikts, ka fosilā kurināmā subsīdijas tiek uzskatītas par dārgu hipotēku nākamajām paaudzēm, un tām nevajadzētu būt vietai klimata fondā. Tādi projekti kā gāzes uzglabāšanas nodevas finansēšana ir pretrunā speciālā fonda un KTF mērķiem. Savukārt siltumsūkņu popularizēšana tiek izcelta kā pozitīvs piemērs efektīviem klimata aizsardzības pasākumiem. Šīs tehnoloģijas nodrošina ievērojamu siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu būvniecības nozarē.

2023. gadā investīcijas siltumtehnoloģijās bija 8,8 miljardu eiro apmērā, kas pozitīvi ietekmēja vērtības radīšanu (7,2 miljardi eiro) un nodarbinātību (ap 108 000 pilnas slodzes vietu). Turpretim jaunu dabasgāzes spēkstaciju subsidēšana tiek klasificēta kā neproduktīva klimata politikas ziņā, savukārt finansējums ūdeņraža spēkstacijām tiek uzskatīts par lietderīgu tikai ierobežotā apmērā, ja tās izmanto ar zaļo ūdeņradi.

Atjaunojamā enerģija kā risinājums

Atjaunojamā enerģija, tostarp vēja enerģija, saules enerģija un hidroenerģija, tiek uzskatīta par videi draudzīgu iespēju cīņā pret klimata pārmaiņām. Svarīgs aspekts ir tas, ka CO2 emisijas ir jāņem vērā visā dzīves ciklā, no ražošanas līdz transportēšanai līdz uzstādīšanai un apkopei, piemēram, NatureOffice uzsvēra.

Salīdzinot ar fosilo kurināmo, atjaunojamajai enerģijai ir zemākas emisijas. Fosilais kurināmais, piemēram, ogles, nafta un gāze, ir galvenie CO2 emisiju cēloņi. Tie rodas ne tikai degšanas laikā, bet arī iepriekšējās fāzēs - ekstrakcijas, transportēšanas un visbeidzot sadegšanas laikā. Piemēram, ogļu spēkstacijas rada aptuveni 820 g CO2/kWh, savukārt dabasgāze saražo aptuveni 450 g CO2/kWh. Fosilās spēkstacijas kopā saražo 900 līdz 1200 g CO2 ekvivalenta uz kWh.

Turpretim dažādiem atjaunojamiem enerģijas avotiem ir raksturīgas zemākas dzīves cikla emisijas:

Pašreizējās problēmas, kas saistītas ar Klimata un transformācijas fondu, liecina par steidzamu skaidru un konsekventu līdzekļu izlietojumu, kas ir stingrāk saistīts ar klimata aizsardzības kritērijiem un būtu regulāri jāizvērtē.