Klimata aizsardzība kā izaugsmes dzinējspēks: iespējas ekonomikai un videi!

Klimata aizsardzība kā izaugsmes dzinējspēks: iespējas ekonomikai un videi!

Nesenā konferencē Berlīnē OECD un UNDP prezentēja jaunu ziņojumu, kurā uzsvērta klimata pasākumu ekonomiskā dzīvotspēja. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tiek uzsvērts, ka ambicioza klimata politika ne tikai veicina CO₂ emisiju samazināšanu, bet arī darbojas kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. Klimata un enerģētikas politikas mērķi ir jāuztver kā ilgtspējīgas attīstības iespējas, jo īpaši ņemot vērā to, ka globālie klimata mērķi neatbilst gaidītajam un CO₂ emisijas turpina pieaugt. 2024. gadā tika reģistrēts jauns augsts CO₂ emisiju līmenis, kas parāda efektīvas klimata politikas steidzamību.

Parīzes nolīguma parakstītājvalstīm 2025. gadam ir jāiesniedz jauni klimata plāni (NDC). Līdz šim šos jaunos plānus ir iesnieguši tikai 22 no 197 štatiem. Ziņojumā norādīts, ka vērienīgākas NDC varētu palielināt globālo IKP par aptuveni 60% no 2022. līdz 2040. gadam. Ilgtermiņā tiek prognozēts, ka IKP palielināsies par 3% līdz 2050. gadam un pat līdz 13% līdz gadsimta beigām. Turpretim vilcināšanās par klimata politiku līdz 2030. gadam varētu samazināt pasaules IKP par 0,75%, savukārt ekstremāli laikapstākļi Eiropā līdz 2050. gadam varētu izraisīt gada kritumu par 2,3%.

Klimata pārmaiņas un ekonomikas izaicinājumi

Ziņojumi brīdina par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko apdraud tā dēvētie klimata lūzuma punkti, piemēram, ledus lokšņu kušana. Šīs norises ir jāuztver nopietni, lai izvairītos no turpmākiem bojājumiem. OECD ģenerālsekretārs uzsver, ka izaugsmes un klimata mērķi ir savienojami. Taču, lai īstenotu ieteikumus 2025. gada NDC ciklam, ir nepieciešama stingra politiskā apņemšanās, labāka klimata un attīstības mērķu koordinācija un privātā sektora iesaiste.

Klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumu steidzamība ir ļoti svarīga arī Eiropas klimata aizsardzības politikā. Saskaņā ar pašreizējiem Federālās vides aģentūras (UBA) ziņojumiem ES mērķis ir samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un veicināt pielāgošanos tām. Starptautiskās klimata aizsardzības politikas, piemēram, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām vai Kioto protokols, ir ļoti svarīgas Eiropas centieniem un stratēģiskiem lēmumiem.

Atjaunojamā enerģija un nākotnes mērķi

2020. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas ES sasniedza aptuveni 3 miljonus kilotonu CO₂ ekvivalenta. Enerģētikas nozare veido 26%, transports 22%, rūpniecība 22%, ēkas 13% un lauksaimniecība 12% no emisijām. 2020. gadā ES pārsniedza savus klimata mērķus, kas paredzēja siltumnīcefekta gāzu samazināšanu par 20% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas bija iespējams galvenokārt Koronas pandēmijas ietekmes dēļ, un tika sasniegti arī mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 20% un palielināt energoefektivitāti par 20%.

Ar savu ilgtermiņa stratēģiju “Tīra planēta visiem”, kas publicēta 2018. gada 18. novembrī, ES mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas. Stratēģija ir Ursulas fon der Leienas programmas un 2019. gada decembrī pieņemtā Eiropas Zaļā kursa centrālais pīlārs. 2021. gada jūlijā tika pieņemts ES klimata likums, kas nosaka tiesisko pamatu siltumnīcefekta gāzu neitralitātei līdz 2050. gadam.

Rezumējot, klimata aizsardzība ir ļoti svarīga ne tikai videi, bet arī ekonomikai. Joprojām ir ļoti svarīgi, lai visas valstis veiktu savu ieguldījumu efektīvas klimata politikas īstenošanā, lai sasniegtu gan ekonomiskos, gan vides mērķus. Atkārtota un apņēmīga politiska rīcība ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni.