Klimata aizsardzība tagad! WWF mudina veikt saprātīgas investīcijas īpašos fondos

Klimata aizsardzība tagad! WWF mudina veikt saprātīgas investīcijas īpašos fondos

2025. gada 23. jūnijā Pasaules Dabas fonds publicēja skaidru prasību: klimata aizsardzībai ir jābūt galvenajai lomai, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem attiecībā uz īpašo fondu. Šo prasību atbalsta jaunas juridiskās analīzes no Gintera advokātu biroja, kas tika sagatavotas Pasaules Dabas fonda uzdevumā. Īpašais fonds, kura kopējais apjoms ir 500 miljardi eiro, galvenokārt tiks izmantots klimata aizsardzības pasākumu finansēšanai. Klimata un transformācijas fondam (KTF) plānotie līdzekļi ir 100 miljardu eiro apmērā. WWF arī pieprasa, lai klimata aizsardzība tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu mērķi līdzās investīcijām infrastruktūrā.

Viviāna Raddaca (Viviane Raddatz), Pasaules Dabas fonda (WWF) Vācijas klimata nodaļas vadītāja, uzsver, ka īpašais fonds piedāvā unikālu iespēju finansēt jaunās federālās valdības klimata aizsardzības programmu. Taču pašreizējais likumprojekts liecina, ka 300 miljardi eiro investīcijām infrastruktūrā neatbilst Pasaules Dabas fonda prasībām. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir nepieciešams, lai dibināšanas likumā būtu skaidras definīcijas attiecībā uz ieguldījumiem un to papildināmību.

Juridiskā bāze un prasības

Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda teikto, Pamatlikums paredz savlaicīgus ieguldījumus klimata aizsardzībā. Naudai nevajadzētu ieplūst pasākumos, kas kavē klimata aizsardzību, jo īpaši ne fosilajā infrastruktūrā. Bažas rada arī tas, ka investīciju definīcijā ir iekļauti arī dabiskie klimata aizsardzības pasākumi. Lai pārskatītu speciālā fonda ieviešanu, nepieciešama efektīva pārvaldības struktūra, kas ietver arī ziņošanas un uzraudzības pienākumus.

Papildus rentabilitātes kontrolei ir jāievieš investīciju klimata pārbaude. Atbrīvojums no fosilās enerģijas cenām nav daļa no KTF likuma, kas nepārprotami atbalsta ieguldījumus klimata aizsardzībā, enerģijas pārejā un ilgtspējīgā pārveidē. Fosilā kurināmā pasākumu finansēšanai vajadzētu būt iespējamai tikai ar budžeta līdzekļiem vai valsts CO2 cenām, nevis ar Eiropas emisijas kvotu tirdzniecību.

Speciālā fonda finansēšana un izmantošana

Speciālo fondu tagad atbalsta grozījumi pamatlikumā, ko Federālā padome jau ir apstiprinājusi. Šīs izmaiņas ierobežo parādu bremzi, tādējādi daži izdevumi, piemēram, aizsardzība vai civilā un civilā aizsardzība, turpmāk netiks ieskaitīti parāda bremzē. Jaunā speciālā infrastruktūras un klimata neitralitātes fonda darbības termiņš ir 12 gadi, un paredzams, ka konkrēti līdzekļu izlietojumi tiks noteikti tuvāko mēnešu laikā.

No 500 miljardiem eiro īpašajā fondā 100 miljardi eiro ir paredzēti federālajām zemēm. Šie līdzekļi ir paredzēti, lai palīdzētu paplašināt īpaši siltumapgādes un energotīklus. Taču nepieciešams, lai investīcijas būtu papildu, kas nozīmē, ka daļai federālajā budžetā bez īpašiem līdzekļiem jāpārsniedz 10% no kopējiem izdevumiem.

Deutsche Bahn jau ir paziņojis par vajadzību pēc 148 miljardiem eiro no īpašā fonda ar kopējo investīciju prasību 290 miljardu eiro apmērā līdz 2034. gadam. Tāpat liela vajadzība pēc finansējuma ir transporta infrastruktūras, veselības aprūpes un izglītības jomās. Jāskatās, kā topošā federālā valdība noteiks konkrēto līdzekļu izlietojumu. Arī privātie uzņēmumi var piedalīties speciālajā fondā, slēdzot valsts līgumus un finansēšanas programmas, un tādējādi dot ieguldījumu investīciju ieviešanā.

Pasaules Dabas fonda prasības efektīvam īpašam fondam ilustrē vajadzību pēc ilgtspējīgas pieejas, lai nepazaudētu federālās valdības klimata mērķus. Lai noteiktu ilgtspējīgu un klimatneitrālu sabiedrību, ir jāuzņemas kopīga atbildība.

Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet pilnu WWF paziņojumu presei šeit un Teilora Vesinga analīze šeit pieejams.