Klingbeils ieceļ Jensu Zūdekumu: jaunu padomnieku ekonomikas un reformu jautājumos!

Klingbeils ieceļ Jensu Zūdekumu: jaunu padomnieku ekonomikas un reformu jautājumos!

Federālais finanšu ministrs Larss Klingbeils iecēlis Jensu Zūdekumu par "personīgo pārstāvi vispārējās ekonomikas attīstības jomā". Südekums konsultēs ministru makroekonomikas stratēģijas jautājumos un turpinās strādāt par starptautiskās ekonomikas profesoru Heinriha Heines Universitātē Diseldorfā. Tomēr šī jaunā loma netiek uzskatīta par nodarbinātību ministrijā, jo Südekum ir neatkarīga un brīvprātīga un tieši uzticēta finanšu ministram. Ekonomists Larss Felds iepriekš ieņēma šo amatu pie bijušā finanšu ministra Kristiana Lindnera.

Südekum jau ir pazīstams kā nozīmīgā 500 miljardu eiro lielā īpašā fonda līdzveidotājs, kam ir izšķiroša nozīme investīcijām un strukturālajām reformām, kurām vajadzētu ātri ietekmēt. Tāpēc jaunais personīgais pārstāvis varētu būt galvenā figūra gaidāmajās ekonomikas reformās.

Parādu bremzes izpēte

Viens no pašreizējiem ekonomikas izaicinājumiem ir parādu bremzes problēma. CDU/CSU un SPD ir atteikušies no vecās parādu bremzes, kas izraisa ažiotāžu politiskajā diskusijā. Tas tika apspriests Jakoba fon Veizsekera iniciētajā sanāksmē, kurā piedalījās arī Südekums. Citi dalībnieki bija Klemenss Fuests, Morics Šulariks un Maikls Hīters. Šīs sanāksmes mērķis bija sastādīt protokolu un nosūtīt to izpētes grupai.

Iegūtajā dokumentā ir uzskaitīti divi galvenie punkti: 500 miljardu eiro speciālais fonds infrastruktūrai un vēl 400 miljardu eiro īpašs fonds, kas balstīts uz NATO mērķiem un paredzēts militāriem izdevumiem. Šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu novērst investīciju kavējumus. Taču pašreizējās politiskās situācijas dēļ parāda bremžu reforma joprojām ir sarežģīta. Ir nepieciešams divu trešdaļu vairākums, kas apgrūtina īstenošanu.

Politiskās reakcijas un nākotnes izredzes

Kreisie signalizē par noraidīšanu palielināt aizsardzības izdevumus, savukārt kopumā ir četri dažādi priekšlikumi par parādu bremžu reformu, taču vienprātība nav panākta. Nākotnē kanclere Mercs plāno vērsties pie kreisajiem, lai apspriestu iespējamās reformas.

Lielā koalīcija (GroKo) iepriekš no parāda bremzes bija izslēgusi militāros izdevumus, kas pārsniedz 1 procentu no IKP, kas sastapa dažu partiju pretestību. Parādu bremžu reformu komisijām ir jārīkojas nākamajā likumdošanas periodā.

Pirmie ieviešanas simulācijas rezultāti liecina par pozitīvas perspektīvas, ar plānoto fiskālo stimulu kopumā 500 miljardu eiro apmērā desmit gadu periodā, kas sola 50 miljardus eiro gadā. Mērķis ir arī valstīm dot 0,35 procentus no IKP, kas atbilst aptuveni 15 miljardiem eiro. Aizsardzības koeficients varētu būt līdz 3 procentiem, no kuriem 2 procenti tiks finansēti no aizdevumiem. Kopumā ik gadu tiek veikti fiskālie stimuli aptuveni 150 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 3,5 procentiem no IKP.

Šie notikumi liecina, ka Jens Südekum iecelšana vēstī par interesantu ekonomikas pārkārtošanās posmu Vācijā, kura panākumiem būs izšķiroša nozīme turpmākajā politiskajā sadarbībā.