Klingbeils nosoda ES budžeta plānus: gaidāma spēcīga reakcija!

Klingbeils nosoda ES budžeta plānus: gaidāma spēcīga reakcija!

Finanšu ministrs Larss Klingbeils nepārprotami noraidīja ES Komisijas priekšlikumus jaunajai ES finanšu shēmai 2028.–2035. gadam. Viņš ar to paziņoja ceturtdien G20 sanāksmes laikā Durbanā, Dienvidāfrikā. Klingbeils skaidroja, ka federālā valdība ir ieinteresēta stiprā ES, taču finansiālā situācija ir jāsaglabā. Diskusijas centrā ir plānotais ES budžeta palielinājums līdz aptuveni diviem triljoniem eiro, kas ir pieaugums par aptuveni 700 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta periodu.

ES Komisija prezidentes Ursulas fon der Leienas vadībā cita starpā piedāvā jaunu uzņēmumu ienākuma nodokli, kas noteiktu papildu nodevu uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Klingbeils, kurš šo priekšlikumu raksturo kā neproduktīvu, uzsver, ka šāda nodeva varētu apdraudēt Vācijas un ES konkurētspēju kā drošu patvērumu investīcijām. Viņš norāda uz spēcīgo uzņēmēju asociāciju un CDU/CSU pretestību.

Izturība pret papildu nodokļiem

Valdības pārstāvis Stefans Korneliuss jau trešdien vakarā bija skaidri paudis federālās valdības nostāju. Viņš skaidroja, ka valsts budžeta konsolidācijas fāzē ES budžeta visaptveroša attīstība nav panākama. Kornēliuss arī uzsvēra nepieciešamību uzlabot Eiropas konkurētspēju un kļūt gatavam aizsardzībai. Uzņēmumu nodokļu noraidīšanas pamatā ir kritika no nozares pārstāvjiem, piemēram, VDA prezidentes Hildegardes Milleres, kas brīdināja, ka šādi papildu nodokļi var vājināt konkurētspēju.

Jāizceļ plānotā nodokļu bīdīšana uzņēmumiem ar dažādām tirdzniecības platībām. Piemēram, uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 100 līdz 249 miljoniem eiro, nodoklis būtu jāmaksā 100 000 eiro apmērā, savukārt uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir 750 miljoni eiro un vairāk, līmeņi pakāpjas līdz 750 000 eiro. Paredzams, ka šie priekšlikumi ik gadu radīs ieņēmumus aptuveni 58,5 miljardu eiro apmērā, kas daudziem uzņēmumiem ir papildu slogs.

Aicina izmantot alternatīvu pieeju

Vācijas rūpniecības federālā asociācija (DIHK) aicina atbalstīt uzņēmumus, nevis papildu nodokļus. Skaļa ir arī vides kustības kritika: BUND priekšlikumu raksturo kā “nulles skaitli dabas aizsardzībai” un kritizē finansiālo saistību trūkumu dabas aizsardzības pasākumu atbalstam. WWF arī brīdināja par iespējamo klimata un dabas aizsardzības samazinājumu negatīvo ietekmi uz krīzes pārvarēšanu.

Par sarunām par ES finansēm vienprātīgi jālemj 27 ES valstu valdībām, un tām ir jāpanāk vienošanās ar ES Parlamentu. Federālā valdība reformu pieeju un budžeta saskaņošanu ar jaunām prioritātēm uzskata par pareizu, taču nevarēs pieņemt pašreizējo priekšlikumu. Ņemot vērā sarežģītību, sagaidāmas ilgstošas ​​sarunas līdz 2027. gadam.

Kopumā ir skaidrs, ka turpmākās ES finanses atrodas starp valstu interesēm un ES kopējiem mērķiem, kas turpmākās sarunas padara vēl trauslākas.

Papildinformāciju skatiet Jaunā pasaule un RP tiešsaistē.