Pašvaldību finanses apdraudētas: katra otrā pašvaldība paliks aiz borta!

Pašvaldību finanses apdraudētas: katra otrā pašvaldība paliks aiz borta!

Finansiālie apstākļi pilsētām un pašvaldībām ir saspringti. Lai gan valdības programma paredz vairāk līdzekļu ar papildu nodokļu palīdzību, ar tiem nepietiek, lai apturētu vietējā finansējuma elastības strukturālo kritumu. Prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam gandrīz katru otro kopienu varētu uzskatīt par kopienu, kas pamet kopienu, kas ir satraucoša tendence kommunal.at.

Galvenā problēma ir pieaugošais pašvaldību līdzfinansējuma pienākums, īpaši sociālajā sektorā un slimnīcās. Šis finansiālais slogs ar nodevām palielinās, tā ka līdz 2028. gadam no katra eiro no kopējā nodokļu katla pilsētām un pašvaldībām paliks tikai 40 centi. 2019. gadā tas bija virs 50 centiem. Šī attīstība grauj finansiālo neatkarību un tādējādi arī spēju finansēt vispārējas nozīmes pašvaldību pakalpojumus.

Sabiedriskie pakalpojumi un dzīves kvalitāte

Vispārējas nozīmes pašvaldību pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme dzīves kvalitātē un pilsētu un kopienu attīstībā. Uzdevumos ietilpst izglītība, kultūra, infrastruktūra un brīvā laika aktivitātes. Jo īpaši prasības un izdevumi šajās jomās pēdējos gados ir palielinājušies, savukārt finansēšanas iespējas pandēmijas dēļ ir bijušas ierobežotas. Sabiedriskie pakalpojumi ietver tādas jomas kā bērnu aprūpe, sākumskolas, pašvaldību ceļi un ūdensapgāde awblog.at.

Izdevumi no nodevām nefinansētajām jomām 2018. gadā veidoja 4,8 miljardus eiro, savukārt ir skaidri redzama lielā atkarība no nodokļu ieņēmumiem dažādās jomās. No nodokļu ieņēmumiem jāsedz 65% no infrastruktūras un sabiedriskā transporta izdevumiem. Koronas krīzes dēļ ieņēmumu daļas 2020. gadā samazinājās par 9%, kas vēl vairāk ierobežoja pašvaldību finansiālo elastību.

Nepieciešamība rīkoties un reformas

Nepieciešamība pēc reformas ir steidzama. Mērs Matiass Štādlers aicina veikt strukturālas izmaiņas, lai ilgtspējīgi nodrošinātu pašvaldības finanses. Teorētiski varētu palīdzēt ietaupījumi personālam, taču tos ir grūti īstenot praksē, jo vienlaikus pieaug nepieciešamība tādās jomās kā bērnu aprūpe un skolas. Ikgadējo personāla izmaksu samazinājums par 1% nozīmētu aptuveni 850 amata vietu ik gadu likvidēšanu.

Lai uzturētu sabiedriskos pakalpojumus, federālajām un štatu valdībām ir jārada piemēroti pamatnosacījumi. Lai veiktu pašvaldības pakalpojumus bez kailcirtes, nepieciešami apņēmīgi reformu soļi. Investīcijām nākotnes projektos ir jābūt prioritātei, jo ietaupījumi šajās jomās ilgtermiņā novestu pie dzīves kvalitātes zuduma.

Pilsētu asociācijas ģenerālsekretārs Tomass Veningers uzsver nepieciešamību nodrošināt pilsētas ar nepieciešamajiem resursiem. Prognozētā investīciju deficīta no 1,0 līdz 1,2 miljardiem eiro gadā līdz 2024. gadam parāda, cik aktuālas ir problēmas. Līdzekļu trūkums komunālo pakalpojumu finansēšanai varētu vēl vairāk palielināt izaicinājumus nākamajos gados.

Secinājums: bez atbilstošiem finanšu resursiem un tālejošām reformām pilsētām un pašvaldībām kļūs arvien grūtāk saglabāt dzīves kvalitāti. Tomēr 80% iedzīvotāju apmierinātība ar komunālajiem pakalpojumiem parāda, cik svarīgi ir funkcionējoši sabiedriskie pakalpojumi.