Strīdi par 2025. gada budžeta projektu: rekordlielas investīcijas un kritika!

Strīdi par 2025. gada budžeta projektu: rekordlielas investīcijas un kritika!

Federālais finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) šodien Bundestāgā iepazīstināja ar 2025.gada budžeta projektu un finanšu plānošanu līdz 2029.gadam. Diskusija par budžetu jau solās būt pretrunīga. Īpaša uzmanība tiek pievērsta plānotajai elektroenerģijas nodokļa samazināšanai, kas koalīcijā ir ļoti pretrunīga. Zaļie pārmetuši ministram “budžeta trikus” attiecībā uz miljardu vērtu speciālo fondu, lai attaisnotu jauno parādu.

2025.gada budžetā plānoti tēriņi 503 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Īpaši liela daļa, proti, 81,8 miljardi eiro, ir jāfinansē no jauna parāda, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopā ar vairāk nekā 60 miljardiem eiro no parāda finansētajiem īpašajiem fondiem kļūst skaidrs, ka federālā valdība paļaujas uz intensīvu aizņemšanos.

Galvenie punkti un investīciju projekti

Vairāk nekā 190 miljardu eiro apmērā Darba un sociālo lietu ministrijas budžets ir lielākā pozīcija jaunajā budžetā. Tāpat federālā valdība 2025. gadam plāno rekordlielas investīcijas vairāk nekā 115 miljardu eiro apmērā, kas ir par 55% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šīs investīcijas ir īpaši paredzētas Bundesvēram, dzelzceļa līniju atjaunošanai, kā arī skolām, dienas aprūpes centriem, slimnīcām un sociālajiem mājokļiem. Paredzams, ka līdz 2029. gadam federālās valdības ikgadējās investīcijas pieaugs līdz gandrīz 120 miljardiem eiro.

Speciālais fonds ļauj 12 gadu laikā papildus iztērēt 500 miljardus eiro, 100 miljardus eiro ieplūstot valstīm un Klimata un transformācijas fondā (KTF). Šie līdzekļi ir būtiski plānotajām strukturālajām reformām investīciju veicināšanai un birokrātijas mazināšanai.

Finansēšanas grūtības un budžeta konsolidācija

Neskatoties uz lielajiem izdevumiem, valdība plāno arī ietaupījumus. Augsta prioritāte ir budžeta konsolidācija, kas ietver arī ietaupījumus personāla un administratīvajos izdevumos. Tomēr ir skaidrs, ka no 2027. līdz 2029. gadam finansējuma deficīts pieaugs līdz aptuveni 144 miljardiem eiro. Šis jautājums ir īpaši svarīgs debatēs par budžeta pārvaldību.

Vēl viens strīdīgs punkts ir lēmums nesamazināt elektroenerģijas nodokli visiem, bet tikai ražošanas nozarei. Koalīcijas līgumā tika izsludināts elektroenerģijas nodokļa samazinājums visiem, taču tas bija atkarīgs no finansējuma. Tāpat joprojām nav skaidrs, kad šos pasākumus var īstenot. CSU boss Markuss Sēders kā iespējamo datumu visaptverošai elektroenerģijas nodokļa samazināšanai nosauc 2027. gada 1. janvāri.

Valdības plāni parāda ne tikai izaicinājumus Bundestāga priekšā, bet arī līdzsvaru starp investīcijām nākotnes projektos un nepieciešamību saglabāt stabilu budžetu. Bundestāgs budžeta projektu plānots apstiprināt 2025. gada septembra vidū.

Detalizētu informāciju par izdevumiem un ienākumiem līdz 2029. gadam skatiet informācijā par Švābu un Federālā finanšu ministrija.