Kulmbahs virzās uz priekšu: enerģētikas sarunas par ilgtspējīgām investīcijām!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 1. jūlijā Kulmbahas rajons enerģētikas sarunās apspriedīs ilgtspējīgas investīcijas. Dalība bez maksas.

Kulmbahs virzās uz priekšu: enerģētikas sarunas par ilgtspējīgām investīcijām!

2025. gada 1. jūlijā Kulmbahas rajons aicina uz 28. Kulmbahas Enerģijas sarunām par tēmu “Ilgtspējīgi ieguldījumi vides un klimata aizsardzībā”. Pasākums notiks plkst.18.30. Kulmbahas rajona biroja lielajā sanāksmju telpā un tiek organizēta sadarbībā ar Augšfrankonijas enerģētikas aģentūru. Finanšu nozarei ir izšķiroša nozīme ilgtspējības un klimata pārmaiņu jomā, un ilgtspējīgu finanšu produktu daudzveidība nepārtraukti pieaug. Tomēr patērētājiem ir izaicinājums sekot līdzi lietām. Pasākuma mērķis ir sniegt ieskatu finanšu sektora ilgtspējas mērķos un mehānismos.

Prof. Dr. Kay Herrmann un citu pārstāvju no Sparkasse Kulmbach-Kronach ekspertu lekcijas iepazīstinās ar finanšu tirgu pamatnosacījumiem un pienākumiem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā patiesas ilgtspējības noteikšana un novērtēšana. Markuss Sutners runās arī par iedzīvotāju enerģētikas kooperatīviem, īpaši Bürger-Energie ProRegion eG. Pēc lekcijām būs laiks jautājumiem par ilgtspējīgām investīcijām. Dalība ir bez maksas, taču nepieciešama reģistrācija līdz 2025. gada 30. jūnijam. Interesenti var reģistrēties pa e-pastu (petri.kerstin@landkreis-kulmbach.de), tālruni (09221/707-164) vai izmantojot QR kodu.

Ilgtspējīgas investīcijas 2025. gadā

2025. gads tiek raksturots kā izšķirošs ilgtspējīgai finansēšanai, jo tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta sešām galvenajām tēmām: ESG noteikumi, oglekļa pārejas ieguldījumi, ilgtspējīgas obligācijas, globālā ESG fondu ainavas pārveide, bioloģiskās daudzveidības finansēšana un ētiskie jautājumi, kas saistīti ar mākslīgo intelektu. Attiecībā uz ESG noteikumiem sagaidāms, ka 2025. gads būs pagrieziena punkts šo standartu ticamībai, jo īpaši attiecībā uz ES Informācijas izpaušanas regulu (SFDR) un Ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD).

Pieaug spiediens uz ES noteikt skaidrus ziņošanas standartus, savukārt ASV iespējamās jaunās Trampa administrācijas laikā gaidāmas neveiksmes, piemēram, izstājoties no Parīzes nolīguma un atvieglojot SEC noteikumus par siltumnīcefekta gāzu izpaušanu. Tomēr globālas iniciatīvas, piemēram, Starptautiskās ilgtspējības standartu padomes (ISSB) ieviestie klimata un ilgtspējības standarti, varētu nodrošināt papildu pārredzamību un uzticamību.

Ilgtspējības ietekme uz finanšu tirgiem

ESG fondu ainavā līdz 2025. gada beigām būs zināmas izmaiņas regulējuma pielāgojumu un paaugstinātu pārredzamības prasību dēļ. ES EVTI ievieš vadlīnijas pret zaļo mazgāšanu, kā rezultātā 30–50% ESG fondu ir jāpielāgo savi nosaukumi vai ieguldījumu stratēģijas. Paralēli ESG fondu tirgū ASV ir vērojams kritums no 647 līdz 595 fondiem, savukārt ārpus ES ESG fondu aktīvu pieaugums joprojām ir lēns.

Vēl viens fokuss 2025. gadā ir oglekļa pārejas investīcijas, kas ir svarīgas pārejai uz zema oglekļa satura ekonomiku. Investori pieprasa no uzņēmumiem konkrētu rīcību, un saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem enerģētikas pārejai ik gadu līdz 2030. gadam būs nepieciešami 6 triljoni ASV dolāru. Lai gan augstās procentu likmes kaitē peļņai, procentu likmju samazināšanās varētu padarīt turpmākos ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās atkal pievilcīgākus.

Turklāt sagaidāms, ka ilgtspējīgas obligācijas, jo īpaši zaļās, sociālās un ilgtspējības obligācijas (GSS+), 2025. gadā atkal pārsniegs 1 triljona dolāru atzīmi, ko veicinās labvēlīgāka procentu likmju vide un pieaugošais pieprasījums pēc ilgtspējīgiem parādiem.

Arī bioloģiskās daudzveidības finansēšana kļūst arvien svarīgāka, taču tā ir saistīta ar izaicinājumiem. Tādas iniciatīvas kā ar dabu saistītās finanšu informācijas darba grupa palielina izpratni par bioloģiskās daudzveidības riskiem. Visbeidzot, ētiski jautājumi, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, gan saistībā ar tā lielo enerģijas patēriņu, gan sociālajiem riskiem, piemēram, privātuma pārkāpumiem, rada bažas arvien vairāk investoru. Tomēr mākslīgais intelekts piedāvā arī iespēju atbalstīt ilgtspējības mērķus, izmantojot efektīvāku enerģijas sadali.

Kopumā 2025. gads veido būtisku posmu ilgtspējīgām investīcijām, ko ietekmē ESG noteikumi, tehniskie jauninājumi un globālās krīzes. Lai gan Kulmbahas enerģētikas sarunas sniedz vērtīgu ieskatu tēmā, šīs informācijas apstrāde un ieviešana ir ļoti svarīga finanšu pasaulē.

Lai iegūtu papildinformāciju par Kulmbahas enerģijas sarunām, lūdzu, apmeklējiet vietni Wiesentbote. Sīkāku informāciju par ilgtspējīgām investīcijām 2025. gadā var atrast vietnē Outlook.