Kreisie atbalsta parādu bremžu reformu – vairāk naudas izglītībai!

Kreisie atbalsta parādu bremžu reformu – vairāk naudas izglītībai!

2025.gada 2.jūlijā Hamburgas parlamenta kreisā frakcija apstiprināja SPD un Zaļo parādu bremžu reformas priekšlikumu. Tas iezīmē izšķirošu soli elastīgākas finanšu politikas virzienā. Turpretim kopīgs priekšlikums ar CDU, kas paredzēja stingrākus tēriņu noteikumus, tika noraidīts. Kreisās partijas ekonomikas politikas pārstāve Ksenija Meļņika uzsvēra, ka ir jāizmanto jaunā finansiālā rīcības brīvība, lai dotu iespēju investēt tādās būtiskās jomās kā izglītība, veselība, zinātne un mājokļi.

Kreisie ir pretrunā ar stingro tēriņu disciplīnu, ko pieprasa CDU. Tas varētu ne tikai kavēt plānoto reformu, bet arī nelabvēlīgi ietekmēt sociālo jomu. Tā vietā kreisā spārna frakcija aicina veikt pielāgotu investīciju plānošanu, kas vērsta uz nākotni orientētām investīcijām. Turklāt tiek pieprasīts atjaunot finanšu politikas zelta likumu, kas nosaka, ka investīcijas nedrīkst bloķēt ar parādu bremzēm.

Investīciju atlikums un nepieciešamās reformas

Reformas ir īpaši steidzamas, ņemot vērā ievērojamo investīciju atpalicību publiskajā infrastruktūrā Vācijā. Tiek ietekmētas daudzas jomas, sākot no satiksmes līdz digitālajai infrastruktūrai, kā rezultātā rodas pašreizējās problēmas, piemēram, neprecīzi vilcieni, slēgti tilti, nolietotas skolas un dienas aprūpes vietu trūkums. Saskaņā ar Ipsos globālo infrastruktūras indeksu pozitīvā uztvere par infrastruktūru ir kritusies no 54 % 2016. gadā līdz tikai 35 % 2024. gadā. Šī tendence ir satraucošs signāls par nepieciešamību veikt visaptverošus ieguldījumus.

Investīciju vajadzību segšanai eksperti lēš, ka Vācijai tuvāko gadu laikā infrastruktūrā papildus būs nepieciešami 600 miljardi eiro, lai nodrošinātu minimālo funkcionalitātes līmeni. Tiek uzskatīts, ka nākamo desmit gadu laikā nepieciešami līdz 400 miljardiem eiro. Ir nepieciešami lieli ieguldījumi, jo īpaši transporta, izglītības un dekarbonizācijas jomās.

Pašvaldību loma

Lai gan pašvaldības veido 41% no valsts investīcijām, tās bieži vien ir pārāk lielas parādsaistības. Līdz 2036. gadam pensijā dosies 19,5 miljoni mazuļu uzplaukuma, palielinot darbaspēka atšķirības, savukārt tikai 12,5 miljoni jaunu darbinieku varēs pievienoties. Tas palielina nepieciešamību pēc lielākas imigrācijas vai palielina produktivitāti.

Vairāk nekā jebkad tiek atzīta nepieciešamība stabilizēt pašvaldību ienākumus un pielāgot parādu bremzi. Hamburgas Kreisā partija ar savu atbalstu reformai parāda, ka ir gatava aktīvi risināt izaicinājumus, ko rada investīciju atpalicība un demogrāfiskās pārmaiņas. No šīm reformām ir atkarīga skolu, transporta infrastruktūras un sociālo iestāžu nākotne.

Rezumējot, var teikt, ka parāda bremžu koriģēšana ir centrāla nozīme ne tikai Hamburgai, bet visai Vācijai, lai veiktu nepieciešamās investīcijas un nodrošinātu ilgtspējīgu sociālo attīstību. Tas ziņo Tixio, savukārt šīs analīzes pamati ir arī attēlos Federālais pilsoniskās izglītības centrs ir atpazīstami.