Mainca ir zem finansiāla spiediena: budžeta deficīts 134 miljoni eiro!
Mainca plāno reālākas investīcijas, lai novērstu 134 miljonu eiro budžeta deficītu un samazinātu sociālos izdevumus.
Mainca ir zem finansiāla spiediena: budžeta deficīts 134 miljoni eiro!
Maincas pilsēta ir pakļauta finansiālam spiedienam. Mērs Nino Hāss (neatkarīgs) nesen atzina, ka pilsētas ieņēmumi ir samazinājušies, galvenokārt BioNTech ieņēmumu samazināšanās dēļ pēc pandēmijas. 2025.gada budžetā bija paredzēts 134 miljonu eiro deficīts, pret ko iebilda valsts uzraugošā iestāde ADD. Lai risinātu finansiālās grūtības, jūnijā tika pieņemts jauns budžeta plāns, kas ietver ietaupījumus deficīta samazināšanai. Tomēr Hāss jauno tēriņu plānu nav raksturojis kā īstu taupības programmu, bet gan kā nepieciešamu virzību no nereāliem plāniem.
Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka Mainca investīciju jomā ir sasniegusi tādu projektu apjomu, ko katru gadu ir izdevies realizēt vairāk nekā desmit gadus. Agrāk tika plānoti projekti ar kopējo vērtību virs 400 miljoniem eiro, taču tie bieži palika nerealizēti. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Hāse uzsver, ka Maincai ir labs finansiālais stāvoklis. Ar gandrīz divu miljardu eiro pašu kapitālu un bez parādiem pilsētu var uzskatīt par vienu no finansiāli spēcīgākajām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.
Radošais apjoms un sociālie izdevumi
Reālistiskākai investīciju izdevumu plānošanai vajadzētu palielināt budžeta iespējas. Tomēr galvenā problēmu joma ir patērētāju izdevumi, jo īpaši sociālajai drošībai. Pēdējo divu gadu laikā tie ir pieauguši par vairāk nekā 200 miljoniem eiro gadā. Pēc aplēsēm, sociālie izdevumi nākamgad veidos aptuveni 490 miljonus eiro no kopējiem aptuveni viena miljarda eiro izdevumiem. Sociālo izdevumu pieaugums ir saistīts ar neliela mēroga tiesību aktiem federālā līmenī, piemēram, Federālo līdzdalības likumu.
Ņemot vērā finansiālo slogu, Hāse aicina federālo valdību piešķirt atvieglojumus pašvaldībām, kuras nodrošina aptuveni trīs ceturtdaļas sabiedrisko pakalpojumu, vienlaikus saņemot tikai septīto daļu no kopējā budžeta. Federālā līdzdalības likuma īstenošana ir īpaši dārga un uzliek lielu slogu pašvaldībām, kuras arī saskaras ar pieaugošo birokrātiju un jauniem pamatnolīgumiem. Šie faktori palielina izmaksas un palielina prasības pēc personāla.
Perspektīva un turpmākie pasākumi
ADD šobrīd ar nosacījumu ir apstiprinājusi 2025. gada budžetu, kas nozīmē, ka Mainca ir provizoriskā budžeta vadībā. Pilsētas domei jauns budžeta projekts jāapstiprina līdz 2024.gada maija beigām. Jau šobrīd tiek gatavoti ietaupījumu priekšlikumi un maksas palielināšana, tostarp iespējama īpašuma nodokļa B palielināšana līdz 600 punktiem, lai gūtu papildu ienākumus 20 miljonu eiro apmērā. Hāse arī ierosina sadalīt īpašuma nodokli starp dzīvojamiem un komercīpašumiem, lai vēl vairāk optimizētu finanšu resursus.
Ņemot vērā prognozētos deficītus 147 miljonu eiro apmērā 2026. gadam, 160 miljonus eiro 2027. gadam un 182 miljonus eiro 2028. gadam, risinājumu meklēšana kļūst arvien aktuālāka. Hāse atzīst, ka Mainca cieš no strukturālā nepietiekama finansējuma, kas pārsniedz 200 miljonus eiro, un ka pasākumi ir jāveic nekavējoties. Tā kā agrāk bija lieli nodokļu ieņēmumi, pilsēta, iespējams, ir zaudējusi tiesības saņemt jaunu valsts finansiālo palīdzību.