Merz plāno iedzīvotāju naudas reformu: augstākas prasības un jaunas sankcijas!

Merz plāno iedzīvotāju naudas reformu: augstākas prasības un jaunas sankcijas!

Valdība Frīdriha Merca vadībā 2025. gadam plāno visaptverošas izmaiņas iedzīvotāju naudā, kas tika ieviesta 2023. gadā kā Hartz IV pēctece. Mērķis ir labāk integrēt saņēmējus darba tirgū un vienlaikus optimizēt valsts izdevumus. Šis ziņo Merkurs.

Budžeta projekts paredz palielināt tēriņus iedzīvotāju naudai par pieciem miljardiem eiro, kopējo budžetu sasniedzot gandrīz 52 miljardu eiro apmērā. Tas notiek, ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju pabalstu saņēmēju skaitu, ko izraisa vājā ekonomika. Būtisku budžeta daļu veido obligātie izdevumi, piemēram, standarta likme 29,6 miljardu eiro apmērā un izmitināšanas izmaksas 13 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus Merca valdība plāno palielināt darba centriem pieejamos aktīvos pabalstus par 150 miljoniem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Reformu pieejas un kritika

Mercs īpašu nozīmi piešķir pilsoņu naudas reformai, kas tiek kritizēta kā birokrātiska un pret nodarbinātību vērsta. Plānots ieviest “jaunu pamata nodrošinājumu”, kas paredzēts, lai veicinātu lielāku saņēmēju personīgo atbildību. Reformas mērķi cita starpā ietver jēdziena "pilsoņa nauda" atcelšanu un lielāku šķēršļu noteikšanu pabalstu saņemšanai. Sociālos pabalstus vajadzētu saņemt tikai cilvēkiem, kuri vēlas sadarboties, savukārt “totālajiem atteicējiem” jārēķinās ar samazinājumiem. Par to Merz paziņoja, pamatojoties uz pašreizējiem skaitļiem, kas liecina, ka Vācijā ir aptuveni 5,7 miljoni pilsoņu pabalstu saņēmēju, no kuriem 1,8 miljoni ir darbspējīgi.

Reformas galvenais punkts attiecas uz sodiem par nokavētu tikšanos darba centrā. Tie var novest pie finansiāliem zaudējumiem, kas atkārtotu pārkāpumu gadījumā var izraisīt pat pilnīgu pabalstu zaudēšanu. Atsauksmes par šiem pasākumiem ir kritiskas, jo arodbiedrības un politiskie oponenti tos uzskata par “necilvēcīgiem”. Šis priekšlikums nāk saistībā ar 2019. gada Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā tika pasludināts par nepieņemamu sociālo pabalstu samazināšanu par 100 procentiem, kas valdībai ir jāņem vērā.

Profesionālās prasības un nākotnes plāni

Reformas ietvaros Merža valdība plāno arī izmantot līdz 700 miljoniem eiro no budžeta ilgtermiņa bezdarbnieku dalībai darba tirgū. Eksperti uzsver nepieciešamību labāk atbalstīt iedzīvotāju pabalstu saņēmējus, lai mazinātu šķēršļus ievietošanai darbā. Darba piedāvājumu skaitu stipri ierobežo pašreizējā ekonomiskā situācija, un daudziem to saņēmējiem nav profesionālās kvalifikācijas, kas vēl vairāk pasliktina viņu izredzes darba tirgū. Kvalifikācija un tālākizglītība tiek uzskatīta par atslēgu, lai uzlabotu integrāciju darba tirgū.

Palielinātas investīcijas iedzīvotāju naudā plānotas 2026. gadā un turpmāk, ik gadu palielinot budžetu aktīvajiem pabalstiem par vienu miljardu eiro. Tas nozīmē, ka darba centru optimālai aprīkošanai un darba meklētāju integrācijas veicināšanai kopumā jābūt pieejamiem 9,95 miljardiem eiro. buerger-geld.org pārstāv. Merza valdība saskaras ar izaicinājumu saskaņot ekonomiskās prasības un sociālo atbildību.