Merzs plāno būvēt ieročus: sociālās sistēmas ir apdraudētas!

Merzs plāno būvēt ieročus: sociālās sistēmas ir apdraudētas!

2025. gada 26. maijā diskusijas par investīcijām bruņojumā un militarizāciju kļūs arvien skaļākas. Olafa Merca vadītās Vācijas valdības stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Vāciju par lielāko militāro spēku Eiropā, tiek apšaubīta no dažādām perspektīvām. Šajos plānos ietilpst izmaiņas pamatlikumā un 500 miljardu eiro apstiprināšana aizsardzības nozarei. Kritiķi šos tēriņus raksturo kā bezatbildīgus, īpaši ņemot vērā pastāvīgās problēmas infrastruktūrā un sociālajās sistēmās.

Federālās valdības ieguldījumi bruņojumā ir kritizēti ne tikai no finanšu perspektīvas. Jāpiebilst, ka šādi izdevumi ir ekonomiski neizdevīgi. Pēc iegādes ieroči var novecot neizmantoti vai tikt iznīcināti karā. Šo investīciju ieguvumi šķietami ir redzami drošībā pret ienaidnieka uzbrukumiem, taču daudzi eksperti brīdina, ka milzīgie resursi, kas ieguldīti aizsardzības projektos, var kavēt citas svarīgas jomas, piemēram, sociālos pakalpojumus un infrastruktūras izdevumus.

Aizsardzības izdevumu palielināšana NATO

Vēl viens šīs diskusijas aspekts ir Vācijas ieguldījums NATO tēriņos. Federālā valdība plāno palielināt savu ieguldījumu no 90 miljardiem eiro līdz 225 miljardiem eiro ik gadu. Tas būtu ievērojams pieaugums, jo īpaši ņemot vērā vispārējās norises NATO ietvaros. NATO valstis 2024. gadā plāno kopumā aizsardzībai tērēt aptuveni 2,71% no sava IKP, kas atbilst aptuveni 1,5 triljoniem ASV dolāru. Aizsardzības izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir 10,9% visām NATO dalībvalstīm un 17,9% Eiropas tēriņiem. Pati Vācija ziņo par aizsardzības izdevumiem 2,12% apmērā no IKP 2024. gadā, kas, cita starpā, panākts, veicot aprēķinu korekcijas.

Ģeopolitiskā situācija ir likusi dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai. Šajā kontekstā Vācija tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem maksātājiem Ukrainas konfliktā, lai gan atšķirībā no citām valstīm atbalsts netiek uztverts kā aizdevums, bet gan kā dāvana. Lai gan dažas valstis cenšas panākt lielāku militarizāciju, daži līderi, piemēram, Čehijas premjerministrs Fiala, ir atvērti diskusijām par aizsardzības izdevumu palielināšanu un iesaka 3% kā reālu mērķi.

Ieroču stratēģijas kritika

Merza bruņošanās plāni saņem milzīgu kritiku. Eksperti brīdina, ka uz veselības un sociālajiem izdevumiem turpmākajos gados var rasties spiediens pieaugošo militāro izdevumu dēļ. Tiek stingri nosodīta bezatbildīga resursu izmantošana, kas kaitē sociālās drošības sistēmām. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pensiju līmenis būtu jāsaglabā 48% apmērā, kas gan prasa lielas valsts subsīdijas. Demogrāfiskās izmaiņas un pieaugošās iemaksas var apdraudēt pensiju finansēšanu un radīt deficītu sociālajās sistēmās, norāda eksperti.

Visbeidzot, apgalvojums, ka Putins vēlas uzbrukt Eiropai, tiek attēlots kā neprecīzs, un atbalsts Ukrainai bieži tiek raksturots kā ASV ietekmēts. Aicinājums uz mieru un pretkara demonstrācijām aicina atteikties no tīri militāras agresijas stratēģijas. ASV ģeopolitiskā stratēģija, īpaši Donalda Trampa vadībā, tiek raksturota kā vairāk orientēta uz mieru un mazāk konfrontējoša.

Notiekošās debates par ieroču tēriņiem, militarizāciju un atbildību par sociālo drošību arī turpmāk noteiks politisko dienaskārtību Vācijā un Eiropā. Tā kā ieguldījumi aizsardzībā strauji pieaug, jautājums par to, ar kādām sociālajām izmaksām ir saistīts, joprojām ir aktuāls un neatrisināts.