Militārās mācības Minhenē: vai mums draud pēdējā miera vasara?

Militārās mācības Minhenē: vai mums draud pēdējā miera vasara?

Militārās aktivitātes un pārbruņošanās arvien vairāk nosaka ziņu situāciju Vācijā. Šobrīd Minhenes Tehniskās universitātes teritorijā notiek militārās mācības, savukārt Ķelnes-Merheimas klīnika gatavo plānus intensīvās terapijas nodaļai divpadsmit stāvu pazemes autostāvvietā kara gadījumā. Šādas norises daudzi uzskata par garīgās sagatavošanās karam pazīmi.

Nedēļu pēc nedēļas Vācijā notiek diskusija par to, ko nozīmē mirt par “tēvzemi”. Militārais vēsturnieks Sēnke Necels brīdina, ka šī vasara var būt pēdējā mierā. Turklāt Salzgitter-Peine notiek pirmā Rosa-Luxemburg-Stiftung un IG Metall organizētā arodbiedrību konference mieram, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta diskusijai par ieguldījumiem bruņojumā un to ekonomisko jēgu.

Uzmanības centrā ir ieguldījumi bruņojumā

Verdi galvenais ekonomists Djerks Hiršels asi kritizējis plaši izplatīto apgalvojumu, ka investīcijas aizsardzībā veicina izaugsmi. Viņš raksturoja militāros izdevumus kā "mirušo kapitālu" un salīdzināja aizsardzības izdevumu, infrastruktūras un izglītības reizinātājus. Lai gan aizsardzības izdevumiem ir tikai reizinātājs 0,5, infrastruktūrai tas ir 1,5 un izglītībai pat 3. Šie skaitļi sniedz jaunu gaismu militāro izdevumu finansēšanai, kas bieži tiek veikta ar parādu, nevis nodokļu palīdzību, kas rada lielāku finansiālo slogu sabiedrībai.

Savienība pieprasa parāda atmaksu, kas rada spiedienu uz labklājības valsts finansēšanu. Šajā kontekstā pieaug labklājības valsts finansējuma vajadzības, savukārt citu investīciju iespējas samazinās. Sabiedriskās diskusijas centrālais punkts ir Krievijas draudi. Tomēr miera un drošības politikas konsultants Ingars Soltijs ir pretrunā ar vērtējumu par drīzu Krievijas uzbrukumu NATO valstīm un uzsver, ka Krievijai Ukrainā ir citi mērķi.

Pasaules ieroču apjoms palielinās

Skatoties uz globālo situāciju, redzama satraucoša tendence. Saskaņā ar SIPRI datiem militārie izdevumi 2024. gadā pieauga līdz vairāk nekā 2,7 triljoniem USD, kas ir par 9,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas ir lielākais pieaugums kopš aukstā kara beigām. Vācija ir pakāpusies no 7. vietas uz 4. vietu to valstu reitingā, kuras tērē militārajiem izdevumiem, aiz ASV, Ķīnas un Krievijas. Vācijas tēriņi daļēji ir saistīti ar īpašu Bundesvēra fondu 100 miljardu eiro vērtībā.

Īpaši jāatzīmē, ka daudzas Eiropas valstis, īpaši Krievijai pietuvinātās valstis, būtiski palielina savus militāros budžetus. Atšķirībā no šīm valstīm Malta joprojām ir izņēmums bruņojuma palielināšanā. Kamēr Krievija savus militāros izdevumus palielināja par vairāk nekā 30%, Ukraina spēja palielināt savus militāros izdevumus tikai par 2%. Aptuveni 100 valstis visā pasaulē ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus, kas būtiski ietekmē citas nozares, piemēram, attīstības palīdzību Lielbritānijā.

Pašreizējie notikumi liecina, ka tendences maiņa nav paredzama. Daudzas valstis plāno vēl vairāk palielināt savus militāros izdevumus, kas rada bažas ne tikai par mieru, bet arī par vērtīgu dzīvi nākotnē. Miers arvien vairāk tiek attēlots kā visu kopīga interese, savukārt karš tiek uzskatīts par draudu labklājībai. Šis konteksts liek uzdot jautājumu par to, kādi ir reāli risinājumi miera nodrošināšanai militārās palielināšanās laikā.

Lai iegūtu papildinformāciju, varat skatīt detalizētus pārskatus Jaunā pasaule un ikdienas ziņas izlasi.