Miljardi militārpersonām: vai pārbruņošanās patiešām novedīs pie krīzes risinājuma?

Miljardi militārpersonām: vai pārbruņošanās patiešām novedīs pie krīzes risinājuma?

Ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi un notiekošās diskusijas par drošību Eiropā, federālā valdība plāno lielas investīcijas Bundesvērā. Šo pasākumu mērķis ir izvest Vācijas ekonomiku no recesijas un vienlaikus stiprināt politisko leģitimitāti. Lai šos mērķus sasniegtu, izdevumi drošībai un aizsardzībai jāpalielina līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Pašreizējie notikumi liecina, ka militāro spēku palielināšanu turpina arī daudzas citas Eiropas valstis, īpaši kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā. [freitag.de] ziņo, ka šīs investīcijas ir paredzētas jaunu darba vietu radīšanai un ekonomikas izaugsmes stimulēšanai.

Tomēr Manheimas universitātes Toma Krebsa un Patrika Kačmarčika pētījums pauž šaubas par šo pasākumu efektivitāti. Tā sauktais fiskālais reizinātājs aizsardzības investīcijām ir tikai maksimums 0,5, iespējams, pat mazāks. Tas nozīmē, ka kopumā iedzīvotāji gandrīz negūst labumu no investīcijām aizsardzības nozarē, savukārt aizsardzības nozare varētu gūt labumu no jauniem pasūtījumiem. Turklāt investīcijas izglītībā, infrastruktūrā un bērnu aprūpē varētu radīt daudz lielāku pievienoto vērtību, liecina pētījums. Tas skaidri parāda, ka katrs eiro, kas tiek novirzīts investīcijām aizsardzībā, pietrūkst sociālajās jomās un infrastruktūras projektos.

Izaugsmes ietekme un to robežas

Ķīles ziņojumā, ko sarakstījis Londonas Ekonomikas skolas profesors Ītans Ilceckis, ir uzsvērta šo aizsardzības izdevumu politiskā ietekme. Viņš uzsver, ka aizsardzības izdevumu palielināšana ne vienmēr noved pie privātā patēriņa samazināšanās, bet valdību panākumi privātās ekonomiskās aktivitātes uzturēšanā ir atkarīgi no dažādiem faktoriem. Tomēr pieaugošie militārie izdevumi, ko finansē ar augstākiem nodokļiem, varētu negatīvi ietekmēt IKP pieaugumu, saasinot diskusijas par finansējumu un prioritātēm. [ifw-kiel.de] uzsver, ka valdībām varētu būt ļoti svarīgi uzņemties lielākus parādus, lai finansētu pagaidu papildu izdevumus.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tehnoloģiskā ietekme, kas varētu rasties no iekšzemes ieroču ražošanas. Aptuveni 80 procentus pašreizējo militāro izdevumu veido uzņēmumi ārpus ES, kas rada stimulu stiprināt vietējo rūpniecību. IfW Kiel prezidents Morics Šulariks uzsver, ka jaunu aizsardzības tehnoloģiju attīstībai Eiropā varētu būt ilgtermiņa ekonomiskas sekas, kas pārsniedz īstermiņa fiskālos ieguvumus.

Ilgtermiņa perspektīvas un ieteikumi

Pašreizējā situācija prasa Eiropas pētniecības un attīstības politikas pārkārtošanu. Ziņojums liecina, ka ASV aptuveni 16 procentus no saviem militārajiem izdevumiem atvēl pētniecībai un attīstībai, bet ES iegulda tikai 4,5 procentus. Aizsardzības izdevumu palielināšana no 2 procentiem līdz 3,5 procentiem no IKP izmaksātu aptuveni 300 miljardus eiro gadā, taču varētu radīt līdzīgu privāto ekonomisko aktivitāti. Tā arī iesaka visām Eiropas valdībām organizēt un kopīgi finansēt savus militāros izdevumus ES līmenī, lai veicinātu konkurenci un zināšanas.

Rezumējot, ir skaidrs, ka federālās valdības pieeja aizsardzības investīciju palielināšanai ir abpusēji griezīgs zobens. No vienas puses, tas varētu radīt darbavietas un atbalstīt ekonomisko izaugsmi īstermiņā, bet, no otras puses, pētījumi brīdina par šīs politikas negatīvajām sociālajām un ekonomiskajām sekām.