Miljardi MV: Investīciju samits plāno infrastruktūras nākotni!

Miljardi MV: Investīciju samits plāno infrastruktūras nākotni!

Mēklenburgai-Priekšpomerānijai ir iespēja saņemt aptuveni divus miljardus eiro no jaunizveidota federālā īpašā fonda. Šī finansiālā subsīdija ir daļa no plašas programmas, kas saskaņā ar federālās valdības datiem sasniedz vairāk nekā 500 miljardus eiro. Līdzekļus apspriedīs investīciju samitā Šverinā, uz kuru Ministru prezidents Manuela Švesiga (SPD) aicināja rajonu administratorus, mērus un pārstāvjus no uzņēmēju un arodbiedrību arodbiedrībām, lai apspriestu prioritātes, līdzekļu sadali un ieviešanu. NDR ziņo, ka...

Federālais speciālais fonds, ko ļāva izveidot 2025. gada martā izdarītie grozījumi pamatlikumā, ir paredzēts, lai stimulētu papildu no aizdevumiem finansētas investīcijas publiskajā infrastruktūrā un atbalstītu Vācijas klimata neitralitāti līdz 2045. gadam. Īpaši infrastruktūras trūkumi, tostarp salauzti ceļi, nolietoti tilti un lēns internets, prasa valsts mēroga investīcijas. Kopējie 100 miljardi eiro valstīm un pašvaldībām ir tikai daļa no apjomīgākajiem līdzekļiem, kas turpmākajos gados būs pieejami modernizācijai un konkurētspējai. Federālā valdība paziņo, ka...

Investīciju prioritātes

Investīciju samita ietvaros Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata valdība noteica skolu renovāciju kā augstu prioritāti. Darba kārtībā ir arī investīcijas dienas aprūpes centros, sporta objektos un ostas infrastruktūrā. Pašvaldības un rajoni pieprasa, lai aptuveni divas trešdaļas līdzekļu nebirokrātiski nonāktu vietējā līmenī, lai izvairītos no ieilgušām plānošanas un piešķiršanas procedūrām.

Uzņēmēju asociāciju asociācija MV (VU) atbalsta samita formātu un aktīvi iesaistījās tā sagatavošanā. Tomēr tas prasa ilgtermiņa, stratēģiski plānotas investīcijas, kā arī vienkāršas finansēšanas procedūras ar mērķtiecīgu kontroli. Savukārt Valsts kontrole kritizē dienas aprūpes centru augstās izmaksas, kas ir nesamērīgas ar sasniegto.

Nākotnes perspektīvas, izmantojot īpašus fondus

Speciālais fonds stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku no 2025.gada 1.janvāra un paredz gandrīz 19 miljardus eiro no federālās daļas 2025.gadam, kopā ap 37 miljardiem eiro, ieskaitot līdzekļus Klimata un transformācijas fondam (KTF). Plānotās investīcijas cita starpā ietver vairāk nekā 9 miljardus eiro uzticamam dzelzceļa transportam un 6,5 miljardus eiro bērnu dienas aprūpes un digitālās izglītības uzlabošanai. Turklāt digitalizācijai ik gadu tiek plānoti vismaz 4 miljardi eiro, nākamajos gados palielinot līdzekļus.

Tāpat federālā valdība plāno veikt papildu taupības pasākumus, lai konsolidētu savu budžetu. Tie ietver pamata drošības reformas, personāla ietaupījumus un citus pasākumus nedeklarēta darba un tirdzniecības nodokļu krāpšanas apkarošanai. Ar šiem soļiem valdība vēlas nodrošināt efektīvākus tēriņus un panākt, lai investīcijas tiešām nestu vēlamo progresu.