Miljardi investīcijās: kāpēc kodolenerģija joprojām ir dārgs risks

Miljardi investīcijās: kāpēc kodolenerģija joprojām ir dārgs risks

Bostonas Universitātes Globālās ilgtspējības institūta (IGS) visaptverošā analīzē tiek pētītas enerģijas projektu problēmas un izmaksas visā pasaulē. Pamatojoties uz 662 projektiem no 83 valstīm, kas īstenoti kopš 1936. gada, pētījums liecina, ka kopējās investīcijas bija aptuveni 1,25 triljoni eiro. Īpaši pamanāmi ir ievērojamie izmaksu pārsniegumi un kavēšanās atomelektrostacijās, kuru celtniecība izmaksāja vidēji divas reizes vairāk nekā sākotnēji plānots. Šiem projektiem raksturīgas ne tikai lielas papildu izmaksas, bet arī visilgākā kavēšanās, kas nereti rada stresu un politiskus konfliktus.

Investīcijām kodolenerģijā bieži vien ir vajadzīgs papildu finansējums miljardu apmērā. Vēl viena uzmanība tiek pievērsta ūdeņraža un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijām, kuras arī cīnās ar finansiālām un būvniecības grūtībām. Turpretim saules enerģijas parki un jaunas elektrolīnijas darbojas ievērojami labāk izmaksu un plānošanas ziņā. Vēja turbīnas piedāvā arī salīdzinoši augstu plānošanas drošības līmeni, kas padara tās par pievilcīgu iespēju nākotnes investīcijām.

Lielo projektu izmaksas un riski

Galvenais pētījuma secinājums ir ievērojamais risku pieaugums lielām elektrostacijām, īpaši tām, kas lielākas par 1560 megavatiem. Šādos gadījumos ievērojami palielinās gan laika, gan izmaksu pārtēriņa iespējamība. Kavēšanās, kas pārsniedz 87,5% no sākotnējā būvniecības laika, rada krasi pieaugošas izmaksas. No otras puses, mazāki, modulāri projekti varētu būt paredzamāka un rentablāka alternatīva, lai pārvarētu enerģētikas pārejas izaicinājumus.

Ja IGS pētījuma rezultātus ievietojat Vācijas enerģētikas pārejas kontekstā, jūs varat redzēt strauji augošu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. 2024. gadā šī daļa bija 55%, savukārt fosilā enerģija, piemēram, ogles un dabasgāze, kā arī kodolenerģija veido sarūkošu elektroenerģijas piegādes daļu. Zīmīgi, ka kodolenerģija tika izslēgta 2023. gada aprīlī, kas ir samazinājis atkarību no šīs riskantās tehnoloģijas.

Globālās investīcijas enerģētikas pārejā

2023. gadā globālās investīcijas enerģētikas pārejā sasniedza USD 1,8 triljonus, kas ir par 17% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Prognozes liecina, ka globālais atjaunojamās enerģijas tirgus līdz 2030. gadam varētu sasniegt vairāk nekā 2 triljonus USD. Vācijā vēja enerģija jo īpaši veido aptuveni trešdaļu no elektroenerģijas ražošanas, savukārt fosilā enerģija kļūst arvien dārgāka un mazāk konkurētspējīga.

Kopumā var redzēt, ka AGS veiktā analīze un pašreizējie notikumi Vācijā norāda uz būtisku enerģijas ražošanas pārkārtošanos. Kodolenerģijas projekti izrādās finansiāli riskanti un neefektīvi, savukārt atjaunojamā enerģija kļūst arvien populārāka kā ilgtermiņa, ilgtspējīgi risinājumi. Kodolenerģijas ekonomiskās priekšrocības arvien vairāk tiek uzskatītas par vājām, kas vēl vairāk veicina diskusiju par jaunu spēkstaciju, tostarp mazo modulāro reaktoru (SMR) būvniecību.

Šie atklājumi nodrošina vērtīgu datubāzi turpmākiem ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā un nepieciešamajiem riska novērtējumiem. Papildinformāciju var atrast pārskatos no Fokuss un Polaris.