Jauns Klingbeil padomnieks: Südekum uzstāj uz parādu bremžu reformu!

Jauns Klingbeil padomnieks: Südekum uzstāj uz parādu bremžu reformu!

Dzīvā diskusijā Freiburgas picērijā Vācijas finanšu politikas izaicinājumus 2025. gada 30. maijā pārrunāja ekonomikas ekonomists Larss Felds un Larsa Klingbeila jaunieceltais personīgais padomnieks Jenss Südekums. Felds, kurš līdz atkāpšanās brīdim bija Kristiana Lindnera padomnieks ekonomikas jautājumos, dedzīgi aizstāvējis parādu bremzi un kaismīgi iestājas pret sociāldemokrātu un zaļo iecerēto reformu.

Parādu bremze kopumā tiek vērtēta kritiski, īpaši saistībā ar federālo budžetu 2023. gadam un 2026. gada budžetu. Kamēr SPD un Zaļie aicina regulējumu mīkstināt, lai izvairītos no nepieciešamajiem ietaupījumiem, FDP ar Felda atbalstu pieturas pie stingras izdevumu politikas. Felds apgalvo, ka parādu bremze ir svarīga, lai neapgrūtinātu nākamās paaudzes ar lielu parādu slogu un vienlaikus saglabātu elastību krīzes apstākļos. Kritiķi gan brīdina, ka tas kavē investīcijas, īpaši attiecībā uz klimata neitralitāti.

Jaunas lomas Finanšu ministrijā

Jens Südekum iecelšana par personīgo padomnieku vispārējās ekonomikas attīstības jautājumos ministra Klingbeila vadībā ir nozīmīgas politikas izmaiņas. Südekums, Diseldorfas Heinriha Heines universitātes starptautiskās ekonomikas profesors, ir pazīstams ar savām zināšanām un rūpīgi seko luksoforu valdības politikai. Viņš ministrijā strādās ar darbinieku nesaistītā amatā un viņa projekti būs vērsti uz investīciju un strukturālo reformu veicināšanu.

Dienvidvācijas iepriekšējām diskusijām par parādu bremzi ir tieša ietekme uz politisko dienaskārtību. Südekum bija daļa no četru cilvēku darba grupas, kas izstrādāja priekšlikumus par parādu finansētiem īpašiem fondiem, tostarp 500 miljardu eiro infrastruktūras projektiem un iespējamu parāda bremžu atslābināšanu aizsardzības izdevumiem. Šie ierosinājumi nonāca Savienības un SPD izpētes sarunās.

Nostājas par investīcijām un subsīdijām

Šīs diskusijas centrā ir atšķirīgā izpratne par ieguldījumiem. Kamēr Südekums uzskata, ka ir nepieciešama atgriešanās pie “zelta likuma”, lai atbrīvotu ieguldījumus no parādu bremzes, Felds to noraida. Viņš apgalvo, ka daudzi izdevumi, kas deklarēti kā investīcijas, patiesībā ir subsīdijas, kas ļauj reālas investīcijas finansēt no regulārā budžeta.

Felds arī uzsver, ka kopš 2009. gada valdības izdevumi investīcijām pieauguši straujāk nekā iekšzemes kopprodukts. Tomēr pastāv bažas, ka pašreizējā finanšu politika zem parāda bremzes nereaģē adekvāti uz konstatētajām strukturālajām izmaiņām. Pieprasījums pēc proaktīvas reģionālās politikas no Südekuma puses varētu būt atslēga esošo nozaru saglabāšanai Vācijā.

Pēdējo dienu notikumi parāda federālās politikas un ekonomisko apstākļu mijiedarbību. Südekuma iecelšana varētu uzsākt jaunu posmu Vācijas finanšu politikā, kurā jāņem vērā gan parādu bremzes izaicinājumi, gan nepieciešamība pēc investīcijām nākotnē. Gan Südekum, gan Feldam būs izšķiroša loma šo diskusiju turpinājumā.

Plašāku informāciju par parādu bremzēm un pašreizējo diskusiju par ekonomisko politiku Vācijā varat lasīt rakstos no FAZ un t tiešsaistē lasīt.